Itālijas prezidentu ievēlē elektoru kolēģija, kuras sastāvā ir abu parlamenta palātu locekļi un reģionu pārstāvji. Prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas vismaz 505 elektoru balsis.
Prezidentam Itālijā ir galvenokārt ceremoniāla loma, tomēr politiskas krīzes apstākļos prezidentam ir diezgan liela vara ar tiesībām atlaist parlamentu, izvēlēties jaunu premjerministru un liegt mandātu trauslai koalīcijai.
Par favorītu cīņā par prezidenta amatu tika uzskatīts pašreizējais Itālijas premjerministrs Mario Dragi, tomēr 73 gadus vecais Dragi nevar ieņemt abus amatus, tādēļ Romā nedēļām ilgi notika sarunas par to, kas Dragi ievēlēšanas gadījumā notiktu ar viņa valdību, kurā ietilpst teju visas lielās parlamenta partijas.
Daudzi bažījās, ka Dragi ievēlēšana var destabilizēt valdību un pat izraisīt pirmstermiņa vēlēšanas, ko vairums partiju nevēlas, tādēļ politiskā drāma Itālijā ilga teju nedēļu. Kopumā sešās dienās notika septiņas neveiksmīgas vēlēšanu kārtās, politiķiem nespējot vienoties un ievēlēt prezidentu.
Vēl piektdien labējo partiju bloks, kura sastāvā ir arī Mateo Salvīni vadītā nacionālkonservatīvā partija "Līga" un bijušā premjerministra Silvio Berluskoni pārstāvētā centriski labējā partija "Forza Italia" (Uz priekšu, Itālija!), kā kandidātu izvirzīja Senāta priekšsēdētāju Elizabeti Kazellati. Taču, būdama Berluskoni sekotāja, viņa pazīstama kā abortu un viendzimuma savienību pretiniece, un nespēja iegūt nepieciešamo balsu vairākumu.
Galu galā politiķu pārstāvji sestdien nolēma lūgt amatā arī uz otru termiņu palikt pašrizējam prezidentam Serdžo Matarellam, lai gan viņš iepriekš vairākkārt paziņoja, ka negrasās palikt amatā uz vēl vienu septiņu gadu termiņu.
80 gadus vecais Matarella jau bija noīrējis dzīvokli Romā, gatavojoties atstāt prezidenta rezidenci. Pēc politiķu pārstāvju tikšanās ar prezidentu, Demokrātiskās partijas līderis Enriko Leta paziņoja, ka Matarellas lēmums ir "dāsna dāvana valstij", proti, prezidents tomēr tika pierunāts. Līdz ar to Matarella sestdien uzvarēja astotajā Itālijas prezidenta vēlēšanu kārtā, iegūstot 759 balsis. Vēl pirms balsojuma Matarella atzina – “man bija citi plāni, bet, ja tas ir nepieciešams, esmu pieejams”. Sagaidāms, ka prezidents zvērestu nodos trešdien vai ceturtdien.
Daudzi sagaida, ka viņš aizies pirms sava termiņa beigām, bet, visticamāk, paliks amatā vismaz līdz 2023. gada vēlēšanām, lai valsts tām varētu sagatavoties un premjers Dragi varētu īstenot atkopšanās plānu dzīvei pēc pandēmijas.
Parādu māktā Itālijas ekonomika pašlaik ir sākusi atkopšanos, tomēr tā rēķinās ar gandrīz 200 miljardu eiro atbalstu no Eiropas Savienības, lai atkopšanās tendences turpinātos. Priekšnoteikums šim finansējumam ir stingrā grafikā īstenotas reformas, kur īpaši nozīmīga ir Dragi pieredze un atbalsts fiskālajai disciplīnai. Dragi valdība līdz šim demonstrējusi vērā ņemamu stabilitāti un pēc Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes tai izdevies panākt tautsaimniecības atlabšanu, tādēļ daudzi vēlas, lai viņš turpinātu vadīt valdību, kurai jāīsteno nopietnas nodokļu sistēmas, tiesu un publiskās administrācijas reformas.
Līdz 2013. gadam neviens Itālijas prezidents nebija pārvēlēts uz otro amata termiņu. Tad līdzīgā politiska strupceļa situācijā otrajam amata termiņam piekrita Džordžo Napolitano, kurš nepilnu 90 gadu vecumā atkāpās no amata 2015.gadā, kad par viņa pēcteci ievēlēja Matarellu.
