Ilgā cīņā Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa tomēr zaudējusi iespēju palikt valsts līderes amatā. Par Rusefas atcelšanu balsoja 61 senators, bet pret bija tikai 20, un tas bija pietiekami, lai process būtu noslēdzies.
Uz notikušo ļoti asi reaģējusi Brazīlijas kaimiņvalsts Venecuēla, atsaucot vēstnieku.
Venecuēlas Ārlietu ministrija izteikusi nosodījumu, paziņojot, ka tas ir "parlamentārs valsts apvērsums” un ka iesaldēs visas politiskās un diplomātiskās attiecības ar valdību.
Savus vēstniekus no Brazīlijas atsaukušas arī Ekvadoras un Bolīvijas kreisi populistiskās valdības.
Savukārt citas Latīņamerikas valstis, tostarp Argentīna, Čīle un Paragvaja, sacījušas, ka respektē Brazīlijas Senāta lēmumu un nekādus radikālus soļus neplāno.
Dilmas Rusefas vietā ir stājies prezidenta pienākumu izpildītājs Mišels Temers. Viņš pārstāv centriski labējo Demokrātiskās kustības partiju un būs valsts galva līdz 2018.gadā paredzētajām vēlēšanām.
Pirmajā valdības sēdē Temers pavēstījis, ka tagad sākas jauna ēra, un aicinājis ministrus ar visiem spēkiem atvairīt pārmetumus, ka notikušais ir valsts apvērsuma mēģinājums.
Impīčmenta balsojumā senatori gan neatbalstīja ierosinājumu atņemt Dilmai Rusefai tiesības nākotnē ieņemt publiskus amatus, tāpēc vēlāk, tiekoties ar žurnālistiem, viņa pavēstīja: „Es no jums neatvados. Es saku: uz drīzu redzēšanos!”
Dilma Rusefa pie varas nāca 2011.gadā un bija pirmā sieviete Brazīlijas prezidenta krēslā. Viņu apsūdzēja par manipulācijām ar budžetu, pārgrozot fondu naudu, kas saskaņā ar Brazīlijas likumiem ir aizliegts, lai maldinātu sabiedrību pirms 2014.gada vēlēšanām. Pati Rusefa kategoriski noliegusi jebkādu savu vainu un visu šo procesu nosaukusi par labējo organizētu "apvērsumu". Impīčmenta procedūra Brazīlijā nebija pieredzēta vairāk nekā 20 gadus.
Iepriekšējo reizi impīčmenta procedūra tika ierosināta 1992.gadā pret prezidentu Fernandu Koloru de Melu, kuru apsūdzēja korupcijā. Viņš gan pats atkāpās no amata, pirms sākās izšķirošā tiesa.
Analītiķi norāda, ka notikušais Brazīlijā kopumā liek uzdot daudz jautājumu par demokrātiskajām institūcijām, proti, vai prezidentei tiešām bija jāatkāpjas negodīgas rīcības dēļ, vai tam ir gluži citi iemesli, proti, valsts finanšu un ekonomiskā situācija. Brazīliju pavada arī nemitīgi korupcijas skandāli. Jaunajam līderim Temeram šis būs liels darba lauks, jo Brazīlija patlaban piedzīvo pēdējo gadu ilgāko un smagāko ekonomisko lejupslīdi.
