"Es apsveicu Johannisa kungu ar uzvaru. Tautai vienmēr ir taisnība," Ponta paziņoja pēc tam, kad aptaujas liecināja par viņa zaudējumu.
"Mēs esam uzvarējuši," sociālās saziņas vietnē "Facebook" rakstīja labēji centriskais Sibiu mērs.
Daļējie rezultāti, par kuriem pirmdien paziņoja vēlēšanu komisija, ir balstīti uz trešās daļas vēlēšanu iecirkņu rezultātiem. Tie liecina, ka Johanniss uzvarējis ar 55,8% vēlētāju atbalsta, bet Ponta ieguvis 44,2% balsu.
Iepriekš publicēti nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti liecināja, ka abu Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas kandidātu rezultāts būs ļoti līdzīgs. Šajās aptaujās nebija ietverti rezultāti no iecirkņiem ārvalstīs, kur, kā tiek uzskatīts, dzīvo vairāk Johannisa atbalstītāju.
Pie vēlēšanu urnām svētdien devās 62% balsstiesīgo Rumānijas iedzīvotāju.
Tā kā daudzi rumāņi ir devušies uz citām Eiropas Savienības valstīm, viņi vēlējās nobalsot tur, bet daudzviet tas nebija iespējams, jo trūka vēlēšanu iecirkņu, bet esošajos iecirkņos, piemēram, Parīzē un Londonā veidojās garas rindas. Salīdzinājumā ar pirmo vēlēšanu kārtu, svētdien ārvalstīs bija palielināts balsošanas iecirkņu skaits.
Triju kreiso partiju kandidāts Viktors Ponta solīja stabilitāti valstī, savukārt triju labējo partiju kandidāts Klauss Johanniss ir paziņojis, ka savas uzvaras gadījumā izveidos neatkarīgu tiesu sistēmu un cīnīsies pret korupciju, izveidojot Rumāniju "par normālu valsti". Kampaņas laikā pretinieki Johannisu apsūdzēja par to, ka viņš nav "īstens rumānis".
Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 2.novembrī 42 gadus vecais Ponta ieguva 40% balsu, bet 55 gadus vecais Johanniss - 30%.
Ponta, kurš ir premjerministrs kopš 2012.gada, tiek apsūdzēts autoritārismā. Pret dažiem viņa sabiedrotajiem ir uzsāktas izmeklēšanas par korupciju.
Pašreizējam Rumānijas prezidentam Trajanam Besesku, kurš pavadījis prezidenta amatā 10 gadus un ir Pontas pretinieks, konstitūcija liedz kandidēt uz trešo piecu gadu amata termiņu.
