Par klimata izmaiņām atbildīga ir cilvēce, un ir steidzami jārīkojas, lai planēta netiktu iznīcināta. Ar šādu brīdinājumu klajā nācis pāvests Francisks nozīmīgā dokumentā - enciklikā, kas nosaka vadlīnijas katoļu mācībā, šajā gadījumā, par vidi. Draudus viņš cieši saista ar globālo nevienlīdzību. Līdz ar to pāvests Francisks teicis savu vārdu sešus mēnešus pirms nozīmīgās ANO klimata pārmaiņām veltītās konferences Parīzē. Vides aizstāvji to novērtējuši atzinīgi, sakot, ka vēstījums papildina klimta izmaiņu debates ar „morālo pieeju.” ASV republikāņi gan izteikušies skeptiski.
Pasaulei ir steidzami jārīkojas, lai neļautu „ārkārtējām” klimta izmaiņām iznīcināt mūsu planētu, un turīgajām valstīm ir jāuzņemas galvenā atbildība par problēmas radīšanu un tās risināšanu.
Ar šādu vēsti klajā nācis vairāk nekā miljarda pasaules katoļu galva pāvests Francisks ilgi gaidītajā enciklikā par vidi. Enciklika ir pamatnostāju apkopojums, kuram jāsniedz vadlīnijas katoļu mācībā par kādu konkrētu tēmu. Tā adresēta visiem pasaules iedzīvotājiem.
Uzrakstīts pēc konsultācijām ar vairākiem ekspertiem un zinātniekiem, enciklikai dots nosaukums „Esi slavēts; Par rūpēm par mūsu kopējām mājām.”
Dokumentā pāvests kritizē „kolektīvo savtību”, bet norāda, ka vēl ir laiks, lai apturētu postījumus, aicinot pielikt punktu patēriņa kultūrai un alkatībai, par ko viņš vaino kritisko situāciju.
Enciklikā argumentēts, ka vides postījumi ir cieši saistīti ar globālo nevienlīdzību.
Pāvests Francisks piemin arī skeptiķu argumentus, atzīstot, ka vulkāniskā aktivitāte, svārstības planētas kustībā un Saules aktivitātes cikli ietekmē klimata izmaiņas. Tomēr vienlaikus pieturas pie nostājas, ka „lielāko daļu globālās sasilšanas pēdējās desmitgadēs izraisījusi siltumnīcefekta gāzu liela koncentrācija, kas radītas galvenokārt cilvēku darbības dēļ.”
Kritizējot politisko reakciju trūkumu, pāvests apsūdz skeptiķus, ka tie ciniski ignorē vai manipulē ar zinātniskajām liecībām.
Enciklikā aicināts bez kavēšanās sākt pakāpenisku to tehnoloģiju aizstāšanu, kas bāzētas uz fosilā kurināmā. Brīdinot ne tikai ar jūras līmeņa celšanos, bet arī dzeramā ūdens trūkumu tuvākajās desmitgadēs, pāvests Francisks raksta, ka „lielu multinacionālu uzņēmumu kontrole pār ūdens resursiem var kļūt par avotu konfliktiem šajā gadsimtā”.
Itālijas medijos Francisks jau nodēvēts par „pirmo zaļo pāvestu.” Ar savu encikliku par vidi viņš nāk klajā sešus mēnešus pirms ANO starptautiskās klimata pārmaiņām veltītās konferences Parīzē. Vides aktīvisti cer, ka pāvesta vārds palielinās spiedienu uz politiķiem vienoties par saistošiem kaitīgo izmešu ierobežošanas mērķim. Pasaules Dabas fona prezidente Jolanda Kakabadze norādīja, ka vēstījums debates par klimata izmaiņām „papildina ar tik ļoti nepieciešamo morālo pieeju.” ANO izpildsekretāre klimata jautājumos Kristiana Figueresa savukārt pauda pārliecību, ka pāvest vēstījums ietekmēs sarunas Parīzē.
Tur daudz kas būs atkarīgs no ASV nostājas, bet pāvesta enciklika par vidi jau izpelnījusies vēsus komentārus no skeptiskajiem republikāņiem. Piemēram, Džebs Bušs, kurš izvirzījis savu kandidatūru ASV prezidenta vēlēšanām nākamgad un ir katolis, paziņojis, ka viņš par savu ekonomikas politiku nekonsultējas ar bīskapiem, kardināliem vai pāvestu, un kādēļ tad lai viņš to darītu attiecībā uz klimata zinātni.
Aprīļa nogalē Vatikāna Zinātņu akadēmija aicināja visas pasaules valstis sargāt Zemes klimatu nākotnes paaudžu vārdā. Šo aicinājumu atbalstīja arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns.
Iepriekš Lielā septītnieka valstis ir vienojušās par ambicioziem mērķiem, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Tās sola būtiski samazināt fosilo kurināmo lietošanu turpmāko 35 gadu laikā. Šis bija viens no Vācijas kancleres Angelas Merkeles galvenajiem mērķiem Bavārijā notiekošajā G7 samitā. Šāda vienošanās ir būtiska pirms gada beigās Parīzē gaidāmās Pasaules klimata konferences.
