"Zinot daudz britu politiķu, es esmu gana pārliecināts, ka, protams, pēc zināmas turbulences iekšpolitikā, pēc, visticamāk, jauna premjera un valdības apstiprināšanas pavisam īsā laikā tīri ārpolitikas un drošības politikas jomā nemainīsies nekas," intervijā Latvijas Radio sacīja Rinkēvičs.
Viņš skaidroja, ka gan Konservatīvo partijas, gan Leiboristu partijas nostāja faktiski neatšķiras tādos jautājumos kā Krievijas agresija Ukrainā, transatlantiskās attiecības un NATO stiprināšana. Līdz ar to, viņaprāt, principiāli Lielbritānijas ārpolitika nevarētu mainīties.
Vienlaikus ministrs atzina, ka "Brexit", energokrīze un kara Ukrainā radītās problēmas atstāj iespaidu gan uz Lielbritānijas, gan citu valstu iekšpolitiku.
Līdzīgu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītājs un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas Studiju fakultātes docents Kārlis Bukovskis. “Paredzētie plāni tiek pieņemti uz ilgāku laiku. Lai arī bieži vien atbalsta sniegšana bijusi reaģējoša atbilstoši tam, kā rīkojas Krievija, cik tā nežēlīgi un masveidīgi uzbrūk Ukrainai. Bet, ja paskatāmies uz Lielbritānijas kā valsts ārpolitiku, tur neiezīmējas tendences, ka mainīsies.
Lielbritānijas kā valsts, Lielbritānijas sabiedrības attieksme pret Krieviju nav tās pašas draudzīgākās,” sacīja Bukovskis.
Situāciju Lielbritānijā komentēja arī RSU Eiropas studiju fakultātes dekāns, profesors Andris Sprūds ("Progresīvie"), kurš nu ievēlēts 14. Saeimā.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas valdības vadītāja Liza Trasa paziņojusi par atkāpšanos no premjerministres amata, kurā bija nostrādājusi tikai pusotru mēnesi jeb 45 dienas. Trasa pavēstīja, ka neredz iespēju izpildīt solījumus, uz kuru pamata viņa tika ievēlēta par Konservatīvās partijas līderi un kļuva par Lielbritānijas valdības vadītāju.
