ĪSUMĀ:
- Eiropas Savienība un ASV gatavas palielināt atbalstu Ukrainai.
- ASV ar sankcijām vēršas pret oligarhu Igoru Kolomoiski.
- Zelenskis vairs nav tik populārs, bet viņa pozīcijas tiek vērtētas kā stabilas.
- Ukrainas prezidents izrādījis stingrāku nostāju pret Krieviju.
ASV jaunā valdība apņēmusies palielināt finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai, bet piektdien kļuva zināms, ka ASV Valsts departaments nolēmis ar sankcijām vērsties pret Igoru Kolomoiski, kurš ir viens no ietekmīgākajiem Ukrainas oligarhiem. Dnipropetrovskas oligarhs Kolomoiskis bija arī Latvijā zināmās “PrivatBank” īpašnieks, bet 2016. gadā Ukrainas valsts pieņēma lēmumu par bankas nacionalizāciju.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens norāda, ka Kolomoiskis bijis iesaistīts liela mēroga korupcijā, tādēļ oligarham un viņa ģimenes locekļiem turpmāk būs liegta iebraukšana ASV.
No komiķa par īstu līderi
Zelenskim šī ir iespēja norobežoties no Kolomoiska, jo pirms diviem gadiem, kad viņu ievēlēja par Ukrainas prezidentu, daudzi uzskatīja, ka Zelenskis būs Kolomoiska “marionete”. Zelenskis bija aktieris, populārs komiķis, kurš pirms politiķa karjeras sākšanas kļuva populārs kā Ukrainas prezidenta lomas atveidotājs TV seriālā “Tautas kalps”. Šo seriālu rādīja Kolomoiskim piederošais Ukrainas TV kanāls “1+1”.
No tautā iemīļota komiķa, kurš sākotnēji tikai attēloja prezidentu TV seriālā, pēc tam ievēlētam par īsto Ukrainas prezidentu ar neredzēti augstu vēlētāju atbalstu, līdz nobriedušam politiskam līderim, kura reitingi ir būtiski cietuši, bet politiskās pozīcijas kļuvušas arvien principiālākas. Tāds ir bijis Zelenska ceļš divu prezidentūras gadu laikā.
Zelenskim prezidenta amatā nākas risināt neapskaužami daudz problēmu – paralēli cīņai ar Covid-19 pandēmiju nākas rēķināties ar nerimstošo cīņu pret separātistiem valsts austrumos, nepietiekamo izaugsmes tempu ekonomikā kā vienai no Eiropas nabadzīgākajām valstīm un Rietumu partneru regulārajām norādēm par gauso progresu tieslietu sistēmas reformēšanā un cīņā pret korupciju.
Ukraiņiem nav vajadzīgs cars
Sabiedriskās domas izpētes firmas “Reiting” jaunākā aptauja rāda: ja vēlētājiem šobrīd būtu jābalso Ukrainas prezidenta vēlēšanās, tikai nepilni 23% būtu gatavi balsot par Zelenski. Tas joprojām ir labākais rezultāts no visiem pretendentiem, taču tālu no gandrīz trīs ceturtdaļu (73%) atbalsta, ko Zelenskis saņēma Ukrainas prezidenta vēlēšanās 2019. gadā.
Toreiz viņa konkurents bija iepriekšējais Ukrainas prezidents, “šokolādes karalis” Petro Porošenko, par kuru šobrīd būtu gatavi balsot 14% vēlētāju, bet Jurijs Boiko un Jūlija Timošenko katrs varētu cerēt uz aptuveni 11% balsu.
Kijevas-Mohiļanskas akadēmijas profesors Oleksijs Haraņs sarunā ar LTV raidījumu “Pasaules panorāma” norāda, ka šāda situācija ir tipiska Ukrainai, tāpēc Zelenskis var justies pietiekami stabili.
“Ukrainā nav kā Krievijā, kur vara ir kaut kas svēts, kur valda mesiānisms par to, ka viņiem ir “labais cars”. Ukrainā uzticība varai bijusi tikai pēc vēlēšanām, bet pēc pusgada vai gada ukraiņi vienmēr izturējušies kritiski pret visiem prezidentiem, tas bijis raksturīgi vienmēr.
Taču, ja runājam par problēmām cīņā ar pandēmiju, opozīcija, protams, to izmanto pret Zelenski un kritikā ir graudiņš patiesības, taču kopumā es teiktu, ka situācija ir noturīga un tiek kontrolēta.”
Eiropas un ASV atbalsts
Pēdējā laika notikumi Ukrainas kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā vēl vairāk ir satuvinājuši Ukrainu ar tās Rietumu partneriem. Tas spilgti atbalsojās Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela šonedēļ notikušajā vizītē Ukrainā, kur viņš pauda skaidru atbalstu Zelenskim un ukraiņu tautai. ES pārstāvis kopā ar Zelenski apmeklēja arī Luhanskas apgabalu, kur Mišels skaidri vainoja Minskas miera procesa neveiksmēs Maskavu.
“Krievija diemžēl nav atbildējusi uz Ukrainas pozitīvajiem soļiem, lai ieviestu Minskas vienošanos, tāpēc mūsu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju tiks saglabātas. Krievija ir viena no konfliktā iesaistītajām pusēm, nevis neitrāls starpnieks,” atzina Mišels.
Otrs skaļais atbalsta signāls nācis arī no jaunās ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas. Baidenam šīs valsts problemātika ir labi pārzināma, un pirmie lēmumi par atbalstu Ukrainai nav kavējušies – Pentagons jau paziņojis par papildu finansējumu Ukrainas militārai atbalstīšanai.
“Mūsu departaments izziņo jaunu 125 miljonus dolāru vērtu palīdzību Ukrainas nacionālās drošības iniciatīvas ietvaros, kas paredz apmācības, ekipējumu un padomu došanu, lai palīdzētu Ukrainas spēkiem saglabāt teritoriālo nedalāmību, nosargātu robežas un veidotu sadarbības spējas ar NATO. Šī rīcība apstiprina ASV apņemšanos piegādāt letāla spēka aizsardzības ieročus, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt sevi no Krievijas agresijas,” pavēstīja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs.
Sankcijas pret oligarhu
Vašingtona arīdzan vēlas pamudināt Zelenski uz aktīvāku cīņu ar Ukrainas oligarhiem, tādēļ ASV Valsts departaments piektdien paziņoja par sankcijām pret oligarhu Kolomoiski. Kā informē ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, turpmāk Kolomoiskim, viņa sievai un bērniem būs liegta ieceļošana ASV.
Šāds lēmums tiek pamatots ar to, ka 2014. un 2015. gadā, kad Kolomoiskis bija Dnipropetrovskas apgabala gubernators, viņš bijis iesaistīts korupcijā, kas vājināja likuma varu un Ukrainas sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. Blinkens norāda, ka Kolomoiskis izmantojis savu varu un politisko ietekmi privātās interesēs.
Zelenskis atzinīgi novērtējis Ukrainas stratēģisko partneru rīcību. “Lai sasniegtu ekonomisko labklājību un eiroatlantisko integrāciju, Ukrainai ir jāatbrīvojas no oligarhu varas,” teikts Zelenska paziņojumā.
Ukrainas politikas analītiķi spriež, ka ASV atbalsts iedrošinās Zelenski stingrāk vērsties pret Kolomoiski un citiem Ukrainas oligarhiem. ASV arīdzan varētu palīdzēt Ukrainai atgūt naudu, kas Kolomoiska laikā nozagta no “PrivatBank”. Ukrainas izmeklētāji norāda, ka no bankas pazuduši 5,5 miljardi dolāru un daļa naudas bija ieguldīta ASV.
Stingrāka pozīcija pret Putinu
Rietumu atbalsts un politiskās spriedzes pieaugums gan Baltkrievijā, gan Krievijā ļāvis Zelenskim ieņemt principiālāku pozīciju arī attiecībās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Piemēram, februāra sākumā tika pieņemts lēmums aizliegt trīs TV kanālus, kas pieder Ukrainas oligarham Viktoram Medvedčukam. Viņam ir ļoti ciešas attiecības ar Kremļa saimnieku (Putins ir Medvedčuka meitas krusttēvs).
“Tagad ir vērojama diezgan stingra Zelenska un Putina konfrontācija, kuras nebija agrāk. Kāpēc tieši tagad? Tāpēc, ka mainījusies ģeopolitiskā situācija – Baidena uzvara, jo ar Trampu bija diezgan grūti, viņš veica tādas neskaidras kustības Maskavas virzienā. Krievijai šobrīd ir problēmas gan Baltkrievijā, gan savā iekšienē, kas saistītas ar Navaļnija arestu un Rietumu stingro reakciju. Zelenskis izmantoja šo situāciju,” secina Ukrainas politikas komentētājs Oleksijs Haraņs.
Par lielāko ģeopolitisko risku Zelenskim un Ukrainai kopumā Haraņs uzskata Krievijas ietekmes, it īpaši militārās, nostiprināšanos Baltkrievijā. Izskan pat runas, ka Krievija varētu gatavoties Baltkrievijas aneksijai. Tomēr profesors Haraņs atgādina, ka atklātā nostāšanās pret baltkrievu protestētājiem Krievijai ilgtermiņā var dārgi maksāt – par to liecina arī pašas Ukrainas piemērs.
“Ukraiņi līdz 2014. gadam nebija pret to, ka būtu vienā savienībā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču tagad viss – šis vektors pilnībā sabrucis.
Līdzīgs process šobrīd notiek Baltkrievijā – arī baltkrievi iziet ielās bez pretkrieviskiem lozungiem, taču – jo vairāk Krievija atbalstīs diktatoru, jo vairāk baltkrieviem būs izpratne, ka aiz tā visa stāv Krievija.”
