Nijmēgenas vecpilsētā ielu muzikants, piesēdis uz maza beņķīša, uz akordeona spēlē kādu monotonu melodiju. Tikpat vienmuļi nemainīga jau gadiem ilgi ir arī Nijmēgenas politiskā ainava. Allaž kreisa.
Kreisas partijas - sociālisti, zaļo un kreiso apvienība un Darba partija - veido vietējo valdošo koalīciju. Kreisajām partijām Nijmēgenā iedzīvotāji mēdz dot priekšroku arī parlamenta vēlēšanās. Vai šai ziņā Nijmēgena mainīsies šogad, kad popularitātes vilni piedzīvo Gērta Vildersa labēji populistiskā Brīvības partija?
"Es pievēršu uzmanību, vai partija, par ko balsoju, ir kreisa vai labēja. Tas ir svarīgi. Ja esat sociālists, balsojat par kreisajiem. Visas partijas piedāvā labas lietas. Izņemot Brīvības partiju. Par to es nebalsošu," - tā saka Bahs, jauns vīrietis, sastapts gaidām autobusu pieturā Nijmēgenas centrā. Brīvības partijas atbalstītāju neesot arī Baha draugu un paziņu lokā. Kā Gērtam Vildersam izdevies iemantot tik lielu popularitāti valsts mērogā, viņam esot mīkla.
"Viņš vienkārši izkliedz dažādus saukļus līdzīgi kā Donalds Tramps.
Kad jautā: "Kā jūs to īstenosiet?", viņam atbildes nav. Tas man šķiet dīvaini. Pieņemu, ka par viņu balsos daudz mazizglītotu cilvēku," stāsta Bahs.
Par kādu no kreisi orientētām partijām savu balsi grasās atdot arī Renē, pusmūža vīrs gaišiem matiem un lielu somu pār plecu. Brīvības partija esot bīstama parādība Holandei, saka Renē. Tomēr Vildersa fenomens viņam nebūt nešķiet kas neizprotams.
"Ja Holandē, Vācijā vai citur Eiropā iebrauc daudz bēgļu, tas patiesi var radīt problēmas. Vilderss ir pirmais, kurš par to skaļi runā. Taču tā nebūt nav izdomāta, bet gan reāla problēma. Kamēr citas partijas to vispār izvairās apspriest atklāti, Vilderss šai tēmai ķeras klāt populistiski. Jau agrāk šeit ieceļojuši cilvēki no Holandes bijušajām kolonijām. Tagad brauc poļi, ukraiņi, ungāri," stāsta Renē.
Starp ļaudīm, kuros apgrozās Renē, neesot neviena atklāta Vildersa atbalstītāja. Tomēr: vai visi saka to, ko patiesi domā, droši apgalvot nevarot.
"Ir ciemi Holandē, kur visi ir par Vildersu. Un citur turpretī tāda nav pilnīgi neviena. Ne vienmēr, bet nereti tas saistīts ar labklājības un izglītības līmeni.
Jo vairāk naudas, jo mazāk atbalsta Vildersu.
Ja manā pazīstamo lokā patrāpās kāds, kuram Vilderss šķiet simpātisks, tad mēdz savas simpātijas formulēt tā: jā, populistisks, bet varbūt līdzsvaram nav slikti, ka ir tāds Vilderss. Taču ne es viņu atbalstīšu. Lai to manā vietā izdara citi," turpina Renē.
Par to, ka vajadzīgs līdzsvars, runā arī Vims, kāds pensijas vecuma kungs ar divriteni pie rokas. Taču ne Brīvības partijā viņš to redzot. Vimam parlamentā to nodrošināšot labēji centriskā partija "Kristīgi demokrātiskais aicinājums", par atdošot savu balsi. Politiskās attīstības tendences Nīderlandē Vimu darot bažīgu. Tomēr ne Vilderss esot to cēlonis.
"Liela problēma ir klusējošais vairākums. Cilvēki, kuri neko nesaka, bet kuri nejūtas politikas uzklausīti. Politika kļuvusi elitāra un aizmirsusi «parasto cilvēku». Tad nu «parastais cilvēks» pieslejas Vildersam. Tas ir bīstami, ka mēs nostājamies viens pret otru. Tieši otrādi, mums vajadzētu visiem turēties kopā," - tā Vims.
Taču ar ko kopā turas pats Gērts Vilderss? Citas partijas koalīciju ar viņu veidot nav gatavas. Vēl vairāk: Vildersam nav pat savas komandas. Lai gan ārēji līdzīga populistu kustībām pasaulē, Brīvības partija pēc struktūras un saturiski tomēr ievērojami atšķiras, atzīst Nijmēgenas Radboudas universitātes pētnieks Makss Andela.
"Finansiāli tai nav nekā. Tā ir nabadzīga partija. Turklāt tai nav arī biedru. Vienīgais biedrs ir pats Vilderss. Parasti partijām mēdz būt biedri, kuri ik mēnesi iemaksā biedru naudas, bet Vildersam tā trūkst. Viņš gan ir saņēmis naudu no atbalstītājiem ASV un Izraēlā, tomēr tā ir maza nauda. Viņa programma sastāv no dažiem punktiem un aizņem vienu A4 lapu. Šajos punktos ir lietas, kas drīzāk piederas kreisi liberālas partijas nostājai, piemēram, homoseksuālu attiecību pielīdzināšana laulībai, atbalsts abortiem. Tā ir atšķirība no citiem labējiem populistiem," uzskata Makss Andela.
Kā nesen Vācijas žurnālam “Der Spiegel” atklājis Gērta Vildersa vecākais brālis Pauls Vilderss, Brīvības partijas līderis jau gadiem ilgi dzīvojot dziļā izolācijā. Parlaments, sabiedriski pasākumi un dzīvoklis slepenā vietā: tā ir visa viņa dzīves telpa. Dzīvības draudu dēļ visur viņu pavada apsardze un saskarsme ar sabiedrību līdz minimumam ierobežota. Pēdējā laikā, tieši pirms vēlēšanām, Vilderss pārstājis apmeklēt arī sabiedriskus pasākumus, ievērojis Makss Andela:
"Pēdējās nedēļās Vilderss zaudējis daudz vēlētāju. Viņa popularitātes zenītā Brīvības partija, saskaņā ar aptaujām, bija teorētiski ieguvusi 30 no 150 vietām parlamentā.
Nu atbalsts sarūk. Viens no iemesliem: viņš nerīko kampaņu un izvairās no debatēm. Priekšvēlēšanu cīņā viņš patlaban ir neredzams," skaidro Andela.
Pats Vilderss apgalvo, ka vairīšanās no sabiedrības saistīta ar drošības apsvērumiem. Tomēr Nīderlandē dzirdamas arī citas spekulācijas. Ir žurnālisti un analītiķi, kuri pieļauj: viņš izvairās no konfrontācijas, jo gatavojas noslēgt vienošanos ar kādu no lielajām partijām, lai nodrošinātu sev vietu valdībā. Bet varbūt iemesli ir vēl vienkāršāki:
"Brīvības partijai nav jaunatnes organizācijas, nav savas elites. Ja tai patiesi vajadzētu izvirzīt savus ministrus un valsts sekretārus, tā to nespētu, jo tad tādu tai vienkārši nav. Tā nav līdz tam izaugusi. Tādēļ minējums ir: varbūt viņš ir nobijies no tā, ka viss process kļuvis tik nopietns," turpina Andela.
Citiem vārdiem:
Vildersa fenomens, pašam par pārsteigumu, varētu būt izaudzis lielāks par viņu pašu. Vai tā tiešām būs, to pavisam drīz izšķirs Nīderlandes vēlētāji.
