Panorāma

Francija izvēlas starp centrisko Makronu un labējo Lepēnu

Panorāma

Harkivas mērs: Krievijai neizdosies mūs salauzt

Ukrainā pareizticīgo Lieldienas kara ēnā

REPORTĀŽA no Kijivas: Ukrainā pareizticīgo Lieldienas – kara ēnā

Ukrainā šodien atzīmē pareizticīgo Lieldienas – pirmās kara apstākļos kopš neatkarības pasludināšanas. 

Svētā Miķeļa Zelta kupolu klosterī Kijivā šodien ticīgie devās atzīmēt pareizticīgo Lieldienas. Valdība bija aicinājusi vairīties no masu pulcēšanās baznīcās, brīdinot par iespējamiem Krievijas raķešu uzlidojumu draudiem.

Svētā Miķeļa klosterī Ukrainas galvaspilsētas centrā tomēr visas dienas garumā ieradās arvien jauni cilvēki, arī lai pasvētītu Lieldienu groziņus ar krāsotām olām un tradicionālo lieldienu maizi – kuliču. 

“Valstī grūti laiki, karš. Un gribās ne tikai mūsu Bruņoto spēku fizisko aizsardzību, bet arī augstāku spēku aizsardzību, tāpēc nākam pie Dieva lūgt palīdzību," saka Kijivas iedzīvotājs Mihails Šilobrids.

“Esam no Luhanskas. Kad 2014. gadā Krievija mūs okupēja, mēs pārbraucām šeit. Mums šis ir jau otrais karš jeb tā paša kara otrā daļa," bilst Kijivas iedzīvotāja Aļona Šilobrida.

Te ir arī Ukrainas armijas karavīri. 

“Jēzus Kristus atdeva savu dzīvību, lai mēs dzīvotu. Un ir cilvēki, kas aizsargā mūsu valsti. Vēlējos par viņiem palūgties, lai Dievs viņus sargā. Arī tiem, kas, cīnoties par mūsu brīvību, zaudējuši dzīvību, lai Dievs viņus pieņem mūžīgā mierā,”  aizlūdz Ukrainas armijas karavīrs Serhijs Abajevs.

Svētā Miķeļa klosteris ir neatkarīgās Ukrainas Pareizticīgās baznīcas galvenā mītne. 

“Šie ir dzīvības uzvaras pār nāvi svētki. Labā uzvaru pār ļauno. Kā visā pasaulē saka – ļaunais, tā ir Krievija. Labais – tā ir Ukraina. Un Ukrainu atbalsta visa pasaule,” uzsver tēvs Aleksejs.

Kijivā, kas tikai šī mēneša sākumā atbrīvojās no Krievijas karaspēka daļēja aplenkuma, līdz ar cilvēkiem ielās atgriežas dzīvība. Tomēr joprojām kara ēnā – arī šomēnes pie pilsētas piedzīvoti raķešu triecieni.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt