Svētki sākas ar karoga pacelšanu Narvas cietoksnī. Otrpus tā vaļņiem tekošās Narvas upes viduslīnija ir robeža ar Krieviju. Seko piemiņas brīdis Brīvības karā kritušajiem un ekumeniskais dievkalpojums Aleksandra baznīcā.
Tikmēr Narvas iedzīvotāji un viesi no Tallinas pulcējas Pētera laukumā, kur dienvidū sākas Bruņoto spēku parāde. Tā varbūt atšķiras no Uzvaras dienas bruņoto spēku parādes vasarā, taču arī te uzdevums ir parādīt gan aprīkojumu, gan vienības, kas kalpo sabiedrības iekšējai un ārējai drošībai, kā arī iesaistīt ikkatru kopējā valsts aizsardzības uzdevumā.
Viena no organizācijām, kas to efektīvi dara, ir vēl no starpkaru republikas laikiem atjaunotā Aizsardzības līga. Skaitā tā gandrīz četrkārt pārsniedz regulāro armiju. Interese par Aizsardzības līgu ir ievērojami augusi, un pērn tai pievienojās divtik vairāk cilvēku.
Līgas komandieris, brigādes ģenerālis Mēlis Kīli atzīst, ka tam ir saistība ar Ukrainas notikumiem un Krievijas agresīvajām spēka demonstrācijām. Bet, vaicāts par drošības ekspertu bažām, ka Igaunijas aizsardzībai vajadzētu vismaz divas sabiedroto brigādes pilnā kaujas gatavībā, ģenerālis atgādina, ka NATO valstis noteikti palīdzēs, tomēr arī katrai nācijai visu pirms pašai jāparūpējas par savu valsti.
„Kā NATO dalībvalsts mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu sabiedrotie ieradīsies palīgos. Taču, kā nosaka NATO līguma 3. paragrāfs, - katra valsts ir tāpat atbildīga par savu aizsardzību. Kara gadījumā tie nav tikai bruņotie spēki, kas karo. Bet tās ir arī sabiedrības, kas karo par brīvību un neatkarību, tādēļ mēs, protams, sagaidām, ka ikviens dos savu artavu,” saka Aizsardzības līgas komandieris, brigādes ģenerālis Mēlis Kīli.
Pērn, kad kļuva zināms par Neatkarības dienu svinēšanu Narvā, neformāli esot skanējušas bažas no sabiedroto valstu puses – vai militārās svinības lielākajā krievu apdzīvotajā pilsētā uz pašas Krievijas robežas nebūs nevajadzīga provokācija. Igaunija cieti palika pie sava. Lai gan militārajā korpusā prevalē igauņu tautība, tomēr Igaunijas kā dzimtenes patriotisms aug arī krievu vidū. „Starp citu, Narvā mums ir visai dzīva un rosīga Aizsardzības līgas vienība. Viņi ir vieni no aktīvākajiem,” saka Kīli. „Viņi nepievienojas līgai ļoti kuplā skaitā, taču viņi to dara. Nudien,” viņš piebilst.
Lūgts komentēt, kas ir bijušas lielākās izmaiņas aizvadītā gada laikā, Igaunijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Riho Terrass norāda, ka lielākās izmaiņas nav notikušas Igaunijā, bet gan Eiropā, kas tagad atskārš tos draudus, par kuriem iepriekš tik daudz runājuši mūsu ziemeļu kaimiņi. Igaunijas Bruņotie spēki bauda lielu politiķu un sabiedrības atbalstu, tādēļ šobrīd nav šaubu par sabiedrības atbalstu.
„Nedomāju, ka mūsu sabiedrība būtu kaut kā jāmudina, jo Igaunijā ir gan obligātais iesaukums, gan arī ciešas attiecības starp cilvēkiem un Bruņotajiem spēkiem. Sabiedrība vienmēr uzticējusies Bruņotajiem spēkiem un veikusi ieguldījumus tajos. Pēdējos trīs gadus mēs esam veltījuši aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Šogad tas ir pat vairāk nekā divi procenti. Igaunijas militārās struktūras – Bruņotie spēki un Aizsardzības līga – bauda sabiedrības atbalstu 94% līmenī. Tādēļ noskaņojums jau ilgu laiku ir labs un es ceru, ka tāpat tas ir Latvijā un Lietuvā. Vai arī kļūst tāds,” norāda Igaunijas Bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Riho Terrass.
Igaunijas Neatkarības svinības sākas jau 23.februārī. Šajā datumā 1918.gadā Neatkarības deklarācija iespiesta un nolasīta Pērnavā. Bet galvenā svinību diena ir 24. datumā, kad Neatkarības deklarācija iespiesta un nolasīta Tallinā.
