Vasara horvātiem atnesusi citas rūpes un priekus. Paši horvāti cenšas atpūsties pirms gaidāmās rudens sezonas, lauksaimnieki iegrimuši ražas darbos, bet tūrisma nozarē strādājošie piedzīvo karstāko gada rosīšanās laiku. Arvien lielāka ārvalstu viesu piesaistīšana arī no ES ir viena no Horvātijas lielajām cerībām.
Vočinas pašvaldība atrodas Horvātijas ziemeļaustrumos, tajā mīt nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem iedzīvotāju. Tā ir gleznaina, bagāta mežiem, laukiem, un pašvaldības lielākais lepnums ir Papuka dabas parks ar kalniem un unikālu vulkāniskās klints atsegumu.
Par parka uzraugu un vienlaikus gidu strādā Stjepans Gals. Viņš dzīvo tepat tuvumā, un katru šaurāko taku zina no galvas. Pirms gadiem divdesmit Balkānu kara laikā šajā skaistajā, mežainajā apkārtnē notika smagas cīņas pret serbu armiju. To, cik drausmīga te bijusi karadarbība, rāda blakus esošais ciematiņš, kur teju katrā mājā var atrast lādiņu pēdas. Dažas pilnībā atjaunotas no drupām, par to liecina sarkano ķieģeļu dažādo krāsu mozaīkas.
Noprotams, ka Stjepans, kurš arī iestājās dzimtenes aizstāvjos, šeit arī karojis, taču viņš nevēlas, kā pats saka, klāstīt detaļas. Viņam prieks, ka unikālā kalnaine un klints palikusi neskarta. „Šeit noritēja ļoti smagas cīņas, un šī ir viena no tām teritorijām, kur joprojām atrodams lielākais mīnu skaits. Taču šis bija arī tas reģions, kuru vienu no pirmajiem mēs atbrīvojām no agresora,” stāsta Stjepans.
Tagad, kad Horvātija ir Eiropas Savienībā, Stjepans liek lielas cerības, ka vismaz tādu karu, kādu viņa dzimtene pieredzējusi saprātīgas cilvēces laikos, vairs nepiedzīvos. „Godīgi sakot, es esmu ļoti pārsteigts, cik ātri viss ir noticis.”
Vēl pirms divdesmit gadiem lūdzām Dievu, lai izdzīvotu, bet šodien es varu strādāt te un rādīt šo brīnumskaisto vietu tūristiem un atkal te dzīvot,” pauž horvāts Stjepans.
Horvātijai pēc iestāšanās ES joprojām ir daudz nezināmā un arī cerību. Arī Stjepans atzīst, ka burvju nūjiņu neviens nepasniegs. Un ceļotāji vien, kas gribēs aplūkot atsegumu, maizi vietējam ciematam nenodrošinās. Horvātijas lielākās bažas patlaban ir par ekonomisko stāvokli un bezdarbu, tā kā katrs piektais Horvātijas iedzīvotājs joprojām ir bez darba.
Vočinas pašvaldības mērs Predrags Filičs stāsta, ka ES, visticamāk, uzreiz neuzlabos cilvēku ikdienas dzīvi. Taču pašvaldība tagad cerības liek uz lielākiem projektiem, kurus atbalstītu ES un ar laiku piešķirtu jaunu elpu vietējās vides attīstībai. „Mums padomā ir daudz infrastruktūras projektu. Esam jau dažus sākuši un ieviesuši kanalizācijas sistēmas projektu, ko atbalsta Eiropas Savienība. Vēl viens, kuru tūlīt varēs sākt, ir enerģijas projekts, proti, biomasas izmantošana, lai pamazām varētu atteikties no fosilā kurināmā. Mums ir arī dažādi tūrisma projekti, piemēram, kongresa centra celtniecība, tā kā mūsu pašvaldībā ik gadu ierodas daudz svētceļnieku. Un vēl viens projekts, kas gan prasīs ļoti daudzus gadus, ir slēpošanas trases izveidošana,” plānus atklāj pašvaldības mērs.
Predrags Filičs teic, ka pirms kara tā bijusi turīga pašvaldība, bet tagad ir starp nabadzīgākajām.
Visu, ko Vočina ir varējusi zaudēt, jau ir zaudējusi karā, līdz ar to ES vairāk posta mums nodarīt nevar, vienīgi palīdzēt," tā saka mazās horvātu pašvaldības mērs Filičs.
