Kopā ar iepriekšējos gados atbraukušajiem šobrīd Latvijas skolās mācās 500 remigrantu bērnu. Vairāk nekā puse apmeklē Rīgas skolas. Pārējie – citās lielākās pilsētās. Gandrīz trešā daļa ģimeņu atgriezušās no Lielbritānijas. Pārējās no daudzām citām valstīm, tostarp Vācijas, Īrijas, Krievijas un Norvēģijas. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamentā stāsta, ka vislielākās problēmas sagādā valodas apguve.
"Kādi papildu pasākumi bērniem ir nepieciešami, tad to skolas piedāvā un nodrošina remigrantu bērniem. Tā pamatā ir latviešu valoda – 25% no remigrantu bērniem ir saņēmuši atbalstu latviešu valodas apguvei. Matemātikai – 13%, krievu valodai – 5%, kā arī citos mācību priekšmetos," norāda departamenta vecākā eksperte Olita Arkla.
Tas nozīmē, ka skolēnam nedēļā tiek dotas divas līdz četras papildu mācību stundas konkrētajā priekšmetā. Pēc vecāku lūguma bērnam var veikt diagnosticējošu pārbaudi, lai noteiktu zināšanu līmeni. Vadoties pēc tā, var izlemt skolēnu pārcelt klasi augstāk vai zemāk. Tomēr Juglas vidusskolā stāsta, ka tā ir grūta izvēle – pielāgoties bērna zināšanu līmenim vai arī tam, kā viņš jūtas konkrētajā vidē.
"Kāpēc mums ir obligāti tūlīt viņš jāiemet tajā formālajā izglītībā. Jo reizēm lēnāk ir ātrāk. Ja mēs viņam ļaujam lēnām adaptēties, iejusties, būt ar klasi pasākumos un tad viņam liekam klāt to obligāto izglītības saturu. tad tas varbūt būs ātrāks rezultāts priekš šī bērna. Mums bija pirms trīs gadiem meitene, kas atgriezās no Zviedrijas pusgadā 9. klasē. Un viņai bija priekšā eksāmens Latvijas vēsturē, no kura viņu neviens neatbrīvoja," stāsta Juglas vidusskolas direktore Aija Melle un piebilst, ka ir ļoti svarīgi izvēlēties atbilstošu adaptācijas periodu.
Izglītības ministrijā norāda, ka šāds adaptācijas periods ir iespējams. Tomēr ne ilgāks par pāris mēnešiem, jo jebkurā gadījumā mācību gada beigās ir jāsaņem vērtējums. Tāpēc vecākiem ieteicams sazināties ar skolu, kuru bērns plāno apmeklēt, jau pirms atgriešanās dzimtenē. Juglas vidusskola, piemēram, piedāvā iespēju diasporas bērniem piedalīties apmaiņas programmā. Vecāks uzņemas pilnīgu atbildību par bērna izmitināšanu, savukārt skola divas nedēļas viņu uzņem kādā no klasēm. Šo iespēju izmantojušas divas ģimenes. Vidusskolas vēstures skolotāja Aira Broka stāsta, ka tā ir laba pieredze gan skolēniem, gan skolotājiem. Viņa uzsver, ka īpaši noderīgi tas var būt bērniem, kuri sākumskolā gājuši ārzemēs.
„[Tā ir] cita veida gan tā mācīšanās pieredze, gan arī klasē. Viņi jau dalās. Tie bērni redz, ka var arī citādāk mācīties. Ir tādi bērni, kuri sākumposmā tajās pirmajās klasītēs bijuši ārzemēs. Tur vajadzēja lielu atbalstu šiem bērniem, kam tā valoda sākumskolā nav bijusi latviešu valoda un tad iejusties šeit skolā," tā Broka.
Skolas pārstāves arī uzsver, ka klasēs ļoti nepieciešami ir skolotāju palīgi. Viņi varētu palīdzēt pievērst padziļinātāku uzmanību katram bērnam. Jo tas vajadzīgs ne tikai reemigrantu bērniem, bet arī skolēniem no mazākumtautību un bēgļu ģimenēm. Skolas direktore arī domā, ka būtu jāļauj vecākiem izvēlēties brīdi, kad bērnam uzlikt obligātā izglītības satura slogu. Pedagogi ne vienmēr to spēj izdarīt īstajā laikā.
