NATO vadītājs uzteicis Igaunijas interesi ieguldīt kolektīvajā un arī pašas valsts drošībā, tā kā Igaunija ir vienīgā no Baltijas un arī viena no retajām NATO dalībvalstīm, kas aizsardzībai tērē NATO saistībās paredzētos 2 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Rasmusens Igaunijā uzturas divas dienas, šajā laikā Igaunijā norisinās Ziemeļatlantijas padomes sanāksme un viņš tiksies arī ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, valdības pārstāvjiem un militārajām amatpersonām, lai pārrunātu gan aktuālākās norises Ukrainā un attiecības ar Krieviju, gan arī citus NATO, Igaunijas un visas Baltijas drošībai svarīgus jautājumus, piemēram, kiberdrošību.
Vizītes laikā Rasmusens nav skopojies ar atzinīgiem vārdiem Igaunijai par to, ka tā ir līdere kiberdrošībā, reiz pati kļūdama par kiberuzbrukumu upuri, un, ka Igaunija saprātīgi un pareizi iegulda arī savā aizsardzībā, pildot saistības un ik gadu aizsardzībai paredzot divus procentus no iekšzemes kopprodukta, ko finansiāli sarežģītajos laikos atļāvusies tikai retā NATO dalībvalsts.
Rasmusens arī vēlreiz apliecināja, ka NATO ir droša Baltijas aizmugure īpaši šajos sarežģītajos laikos, kad Krievijas agresija Ukrainā ir radījusi bažas un nestabilitāti visā tuvākajā reģionā.
„Visa alianse ir kopā ar jums. Mūsu kolektīvās aizsardzības apņemšanās ir cieta kā klints. Tieši tādēļ šeit notiek Ziemeļatlantijas padomes sēde, tieši tādēļ NATO dalībvalstis izvieto savas lidmašīnas, kuģus un karavīrus Igaunijā un citās dalībvalstīs no Baltijas līdz Melnajai jūrai, lai pastiprinātu mūsu kolektīvo aizsardzību. Šī [Ukrainas] krīze ir ļoti liels izaicinājums. Mums ir jāparāda solidaritāte, spēja risināt problēmas un būt līderiem,” pauda Rasmusens.
Viņš šajās dienās ir arī pieļāvis iespēju, ka nākotnē alianse Baltijas valstīs varētu izvietot vēl papildus spēkus. Viņš norādīja ka alianse patlaban izskata tālākus soļus, kas nozīmē atjaunot aizsardzības plānus, vairāk militāro manevru un arī jauna karaspēka izvietošanu teritorijā.
Jau vēstīts, ka tuvāko mēnešu laikā Baltijas teritorijā notiks virkne militāro mācību, ar, piemēram, vismaz 200 ASV Speciālo operāciju spēku karavīru piedalīšanos.
NATO līdzīgi kā ASV joprojām arī norāda, ka arvien nav pazīmju, ka Krievija vestu prom savu karaspēku no Ukrainas robežas.
NATO tāpat kā Eiropas Savienība sekos līdzi arī nedēļas nogales notikumiem, un jau pirmdien Eiropas Savienība gatavojas lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas visticamāk nozīmēs melnā saraksta papildināšanu ar jaunu personu vārdiem, kurām būs liegts iebraukt Eiropas Savienības teritorijā un kuru banku kontus iesaldēs uz noteiktu laiku.
