Raķešu «Iskander» izvietošana Kaļiņingradas apgabalā saasina attiecības Baltijas jūras reģionā

Krievijas Aizsardzības ministrija ir apstiprinājusi, ka tā ir pārvietojusi vairākas kodolraķetes uz Kaļiņingradas apgabalu. Paziņojumā tiek norādīts, ka šādas raķetes jau iepriekš vairākkārt bija izvietotas Kaļiņingradā dažādu militāro mācību vajadzībām. Lietuvas Ārlietu ministrija asi nosodīja šo rīcību un gatavojas jau tuvākajā laikā iesniegt oficiālu protestu Maskavai.

Sestdien Krievijas Aizsardzības ministrijas runasvīrs Igors Konašenkovs oficiālajā paziņojumā apstiprināja to, par ko ir runāts jau dažas dienas. Proti, Krievija ir pārvietojusi vairākas kodolraķetes uz Kaļiņingradas apgabalu. Maskava norāda, ka “Iskander” sistēmas raķešu iekārtas ir mobilas un līdz ar to tās katru gadu tiek nogādātas dažādos reģionos. Arī Kaļiņingradā šādas raķetes iepriekš tika izvietotas jau vairākkārt. Tās tiks izmantotas regulāro militāro mācību ietvaros.

Krievijas Aizsardzības ministrija pasvītro, ka šī rīcība netika slēpta. Viena “Iskander” iekārta pat esot tikusi speciāli izvietota apskatei, lai to varētu nofotografēt ASV spiegu satelīts. Tas tika darīts, lai precizētu šī satelīta pārvietošanās trajektoriju, apgalvo Konašenkovs. Turklāt amerikāņi paši to visu ir apstiprinājuši, nopludinot plašsaziņas līdzekļiem informāciju par raķešu pārvietošanu.

Piektdien kāds ASV izlūkdienesta pārstāvis ziņu aģentūrai "Reuters" raķešu pārvietošanu raksturoja kā iespējamo Krievijas mēģinājumu izrādīt savu neapmierinātību ar pašreizējo NATO rīcību.

Pret šādu Krievijas soli aktīvi iestājas Lietuva. Tās ārlietu ministrs Lins Linkēvičs solīja iesniegt Maskavai oficiālu protesta notu. Viņš norādīja, ka raķešu izvietošana ne tikai saasina attiecības Baltijas jūras reģionā, bet arī, iespējams, ir pretrunā ar starptautiskiem līgumiem. Tie aizliedz izvietot kodolraķetes ar vairāk nekā 500 km darbības rādiusu. Tomēr ,pēc Linkēviča teiktā, atsevišķi “Iskander” paveidi var aizsniegt mērķus, kas atrodas līdz pat 700 km attālumā. Tas faktiski nozīmē, ka potenciāli var būt apdraudēta arī Berlīne.

Linkēvičs piebilda, ka tā esot ierasta Krievijas taktika. Vispirms tiek saasinātas attiecības, un tad tiek prasīta piekāpšanās citās jomās. Lietuvas ārlietu ministrs ir izteicis cerību, ka šoreiz šāda taktika nebūs iedarbīga. Viņš arī solīja ierosināt iekļaut minēto jautājumu nākamās NATO-Krievijas Padomes sēdes darba kārtībā.

Jāatgādina, ka pirmdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins apturēja vienošanos ar Vašingtonu par atbrīvošanos no kodolieročos izmantojamā plutonija. Šādu soli Kremlis skaidroja ar nedraudzīgu ASV rīcību pēdējā laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt