Tikmēr G7 valstu ārlietu ministri apņēmušies palīdzēt Ukrainai pārlaist tuvojošos ziemu, bet Vācijas kanclers Olafs Šolcs, viesojoties Ķīnā, aicinājis Pekinu izdarīt spiedienu uz Kremli, lai izbeigtu karu Ukrainā.
Okupācijas spēki atkāpjas no Hersonas
Piektdien agresorvalstī Krievijā tiek atzīmēta Tautas vienotības dienu par godu poļu karaspēka padzīšanai no Maskavas 1612. gadā. Patriotiskos svētkus aizēno Krievijas karaspēka neveiksmes Ukrainā, ko apliecina Ukrainas spēku pietuvošanās okupētajai Hersonas pilsētai.
Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka no Hersonas ir jāizved visi civiliedzīvotāji, jo viņus varot apdraudēt karadarbība.
Pirms divām nedēļām Maskavas ieceltie Hersonas vadītāji pameta pilsētu un pieprasīja, lai civiliedzīvotāji nekavējoties pārceļas uz Dņepras upes kreiso krastu, jo pastāv apšaudes briesmas.
Pagājušajā nedēļā Krievijas amatpersonas ziņoja, ka Hersonu ir pametuši aptuveni 70 000 cilvēku. Ir pienākušas ziņas, ka okupācijas karaspēks pārvieto militāro tehniku un personālu no Dņepras labā uz kreiso krastu.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs pavēstījis, ka valsts aizstāvji turpina ofensīvu Hersonas apgabalā, taču lietainie laikapstākļi nedaudz bremzējot bruņoto spēku virzību uz priekšu.
Reznikovs pieļauj, ka Krievijas karaspēks varētu atkāpties no Hersonas uz Dņepras upes kreiso krastu, taču līdz šim izskanējušās baumas par okupācijas spēku izvešanu no pilsētas varētu būt arī daļa no informatīvā kara darbības.
Ukrainas aizsardzības ministrs spriež, ka Krievijas armija šādu atkāpšanos varētu censties pasniegt kā labas gribas žestu. Reznikovs kā piemērus min iebrucēju atkāpšanos no Čūsku salas un Kijivas reģiona.
"Domāju, ka viņi, iespējams, ir gatavi vēl vienam "labas gribas žestam" attiecībā uz Dņepras kreiso krastu, tieši Hersonas pilsētas rajonā. Bet, lai to panāktu, viņiem nāksies zaudēt daļu no sava potenciāla, pateicoties mūsu bruņoto spēku darbībām."
Borels: Krievijas rīcība ir kara noziegums
Vācijas pilsētā Minsterē piektdien noslēdzās pasaules septiņu ekonomiski attīstītāko valstu jeb G7 ārlietu ministru sanāksme, kurā liela uzmanība bija veltīta karam Ukrainā.
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels sacīja, ka tiks darīts viss, lai palīdzētu Ukrainai pārdzīvot šo ziemu. Viņš arī apsūdzēja Krieviju mēģinājumos iznīcināt Ukrainu.
"Viņi nevar to ieņemt, viņi nevar uzvarēt militāri kaujas laukā, viņi nevar uzvarēt šo karu. Viņi sistemātiski iznīcina valsti. Viņi bombardē, iznīcina civilo infrastruktūru.
Miljoniem ukraiņu vairs nav pieejama elektrība, un Putins vēlas, lai Ukraina šoziem grimtu tumsā. Tas ir kara noziegums," sacīja Borels.
Svarīgas tikšanās piektdien notika arī Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Tur bija ieradies Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un premjerministru Li Kecjanu. Ķīna ir viena no tuvākajām Krievijas sabiedrotajām un līdz šim ir izvairījusies nosodīt Kremļa agresiju Ukrainā.
Šolcs aicina Ķīnu izdarīt spiedienu uz Krieviju
Šolcs aicināja Pekinu izmantot savu ietekmi uz Maskavu, lai piespiestu Krieviju izbeigt karu Ukrainā. "Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Eiropā atkal ir karš. Ar savu uzbrukumu suverēnai kaimiņvalstij Putins pārkāpj starptautiskās tiesības un apdraud starptautiskā miera kārtību. Ar šo karu Krievija izraisīja energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu. Tas visvairāk ietekmē nabadzīgākās valstis," teica Šolcs.
"Es teicu prezidentam Sji, ka ir svarīgi, lai Ķīna īstenotu savu ietekmi pār Krieviju. Ir jāievēro ANO statūtu principi, par kuriem mēs visi esam vienojušies. Tādi principi kā valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, kas ir svarīgi arī Ķīnai.
Krievijai nekavējoties ir jāpārtrauc uzbrukumi, no kuriem ik dienu cieš Ukrainas civiliedzīvotāji, un jāatvelk savs karaspēks no Ukrainas."
Savukārt Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins norādījis, ka starptautiskajai sabiedrībai būtu kopīgi jāatbalsta visi centieni miermīlīgā ceļā izbeigt karu Ukrainā.
Viņš arī aicināja pasauli vērsties pret jebkādiem draudiem izmantot kodolieročus, lai nepieļautu iespējamo kodolkrīzi Eirāzijas kontinentā. Tajā pašā laikā Sji Dzjiņpins kārtējo reizi izvairījās kritizēt Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
