"Pirmkārt, mēs vēl neesam pieņēmuši šādu lēmumu. Lai [viņi] nomierinās," Putins sacīja, atbildot uz reportieru jautājumu preses konferencē Maskavā.
"Aizstāvēt nevienu nevajag. Nevajag tikai nevienu provocēt uz atbildes darbībām," sacīja Putins.
"Amerikāņu taktiskie kodolieroči atrodas Eiropā. Tos nekontrolē neviens no eiropiešiem. Parādās cits ļoti svarīgs segments amerikāņu stratēģiskajam bruņojumam, kas izvirzīts Eiropas perifērijā - tas ir pretraķešu aizsardzība. Mēs daudzreiz esam teikuši, ka [šī] pretraķešu aizsardzība rada draudus mums, draudus mūsu kodolpotenciālam. Un mums tā vai citādi uz to ir jāreaģē," teica Putins.
"Manuprāt, vēl mans priekšgājējs [prezidenta amatā Dmitrijs Medvedevs] sacīja, ka mēs kā vienu no reaģēšanas variantiem saprotam [raķešu] kompleksu "Iskander" izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā. Te nav nekā jauna," sacīja Putins.
Putins arī paziņoja, ka šo raķešu kompleksu izvietošana Kaļiņingradas apgabalā ir tikai viena no iespējamām atbildēm uz Eiropas pretraķešu aizsardzības vairogu, turklāt ne pati efektīvākā.
""Iskander" nav vienīgais paņēmiems mūsu aizstāvībai un reakcijai uz tiem draudiem, kurus mēs redzam sev apkārt. "Iskander" ir tikai viens no iespējamas atbildes elementiem, un ne tuvu ne pats efektīvākais, lai gan savā segmentā tas ir efektīvākais ierocis pasaulē," sacīja Putins.
Vācijas laikraksts "Bild" pagājušās nedēļas nogalē vēstīja, ka Krievija pēdējo 12 mēnešu laikā ir izvietojusi Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, ballistiskās raķetes "Iskander", kas var trāpīt līdz 500 kilometriem attālā mērķī. ASV, Polija un Baltijas valstis pirmdien pauda bažas par šo raķešu izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā.
Krievijas Aizsardzības ministrija pirmdien apstiprināja, ka uz rietumiem ir pārvietotas tuva darbības rādiusa raķetes "Iskander", kas spēj nest kodolgalviņu, tomēr uzsvēra, ka tas nav nevienas starptautiskas vienošanās pārkāpums.
Krievijas ziņu aģentūras pirmdien citēja Aizsardzības ministrijas pārstāvi Igoru Konašenkovu sakām, ka vairākas "Iskander" raķešu palaišanas baterijas ir izvietotas Krievijas Rietumu militārajā apgabalā, kas ietver Kaļiņingradas apgabalu un robežojas ar Latviju, Lietuvu un Igauniju.
""Iskander" operatīvi taktiskās raķešu sistēmas patiešām ir piešķirtas Rietumu militārā apgabala raķešu un artilērijas spēkiem," sacījis Konašenkovs.
Konkrētu raķešu izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā Konašenkovs neapstiprināja, kā arī neatklāja, kur tās ir izvietotas, vien norādīja, ka ""Iskander" raķešu sistēmu atrašanās noteiktās vietās Rietumu militārajā apgabalā "nepārkāpj nekādas starptautiskas vienošanās", tādēļ tam nevajadzētu izraisīt Rietumvalstu protestus.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien paziņoja, ka raķetes "Iskander" var tikt izvietotas jebkurā vietā Krievijas teritorijā. "Nesen sacēlās liels troksnis par to, ka mēs kaut kur ne īstajā vietā esam izvietojuši "Iskander". Krievijas teritorijā kur gribam, tur izvietojam," sacīja Šoigu.
Savukārt Krievijas laikraksts "Izvestija" pirmdien vēstīja, ka "Iskander" Rietumu militārajā apgabalā atrodas jau vairāk nekā gadu.
Parlamenta apakšpalātas Valsts domes Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Viktors Zavarzins laikrakstam sacījis, ka "Iskander" ir nepieciešamas, lai līdzsvarotu NATO spēku Eiropā, tostarp ASV taktisko ieroču, ietekmi. "Mēs nevienam nedraudam. Tās ir aizsardzības sistēmas," viņš uzsvēris.
"Bild" ziņoja, ka raķešu dislocēšana notikusi pēdējo 12 mēnešu laikā, un par to liecina slepeni satelītuzņēmumi. Tajos redzami vismaz 10 mobilo raķešu kompleksi "Iskander-M", kas dislocēti Kaļiņingradas apgabalā un pie Krievijas rietumu robežas ar Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu.
"Iskander-M" darbības rādiuss ir apmēram 500 kilometru, un šo kompleksu var aprīkot gan ar konvencionālajām kaujas galviņām, gan ar atomgalviņām. Teorētiski ar to var apšaudīt pat Vācijas galvaspilsētu Berlīni, jo attālums no Kaļiņingradas līdz Berlīnei taisnā līnijā ir 527 kilometri. Krievija tās 2008.gadā izmantoja neilgajā militārajā konfliktā ar Gruziju.
2011.gada novembrī toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja, ka Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, Krievija varētu izvietot raķetes " Iskander". Viņš sacīja, ka šīs raķetes tiks izvietotas, ja ASV neņems vērā Maskavas prasības NATO rakstveidā apstiprināt, ka Eiropā plānotā pretraķešu aizsardzības sistēma netiks vērsta pret Krieviju. Tajā pašā laikā Kaļiņingradas apgabalā darbu sāka raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas stacija. 2012.gada aprīlī Kaļiņingradas apgabalā tika izvietotas jaunas "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēmas "S-400".
Gan ASV, gan NATO uzsver, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nebūs vērsta pret Krieviju, bet ir veidota, lai pasargātu Rietumus no potenciāliem draudiem, ko rada tā dēvētās neprognozējamās valstis.
