Šīs vēlēšanas ir būtisks pārbaudījums Erdogana plānam pieņemt jaunu konstitūciju, kas sniegtu viņam lielākas pilnvaras.
AKP gatavojās uzvarai parlamenta vēlēšanās, tomēr jau iepriekš tika prognozēts, ka tā saņems krietni mazāk balsu nekā nepilnus 50%, ko partija ieguva 2011.gada parlamenta vēlēšanās.
Pēc 75% balsu saskaitīšanas tiek vēstīts, ka kurdus atbalstošā Tautas demokrātiskā partija (HDP) ir pārvarējusi iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 10% slieksni, kas nozīmē, ka AKP būs nepieciešams veidot koalīciju pirmo reisi kopš nākšanas pie varas 2002.gadā.
Televīzijas kanālos pārraidītie provizoriskie rezultāti liecina, ka AKP ir ieguvusi 43% balsu, apsteidzot Republikāņu tautas partiju (CHP), kas saņēmusi 24% vēlētāju atbalstu, un Nacionālistu kustības partiju (MHP), par kuru balsojuši 17% vēlētāju, bet ceturtajā vietā ierindojusies HDP ar 11% balsu.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka AKP iegūs 267 no 550 deputātu mandātiem, CHP būs 124 mandāti, MHP - 85 mandāti un HDP - 74 mandāti, liecina televīzijas kanālu "CNN-Turk" un NTV aprēķini.
Tas nozīmētu, ka AKP nebūs pārliecinoša vairākuma parlamentā, kā arī tiks sagrauts Erdoana plāns panākt jaunās konstitūcijas pieņemšanu, kas Turciju no parlamentāras pārvērstu par prezidentālu sistēmu. Līdz šim AKP bija 311 deputātu mandāti.
Tādām izmaiņām ir nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts.
Erdoana, kurš no 2003.-2014.gadam bija Turcijas premjerministrs pirms kļuva par prezidentu, vēlas padarīt prezidentu par ietekmīgāko valsts amatpersonu. Līdz šim prezidenta amats lielā mērā ir bijis ceremoniāls.
Pretinieki gan bažījas, ka tas nozīmētu varas nonākšanu viena cilvēka rokās un Erdoana atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu, lai pie varas paliktu līdz 2024.gadam.
Ja provizoriskie rezultāti apstiprināsies, šīs būs bijušas AKP sliktākās vēlēšanas kopš nākšanas pie varas 2002.gadā.
Vēlēšanas svētdien notika stingrā drošības režīmā, jo pirms tām notika vairāki vardarbīgi uzbrukumi, jo īpaši pret kurdus atbalstošo HDP.
