Piektdienas demonstrācijas tika uzskatītas par pārbaudījumu tam, cik daudz spēka un apņemšanās vēl ir palicis armijas īstenotā apvērsuma pretinieku kustībā. Kopš Mursi gāšanas no prezidenta krēsla jūlija sākumā dzīvību sadursmēs bija zaudējuši vairāk nekā tūkstoš cilvēku, kaut gan Musulmaņu brālība uzstāja, ka upuru skaits ir krietni lielāks.
Pēc pagājušās nedēļas asiņainās trešdienas, kad policija, liekot lietā šaujamieročus, likvidēja Mursi atbalstītāju protesta nometnes Kairā, un sekojošajiem jauniem nemieriem pēc pāris dienām, šo piektdien Musulmaņu brālība aicināja uz „mocekļu dienas” demonstrācijām.
Kaut arī protestos Kairā un citviet Ēģiptē pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, protestētāju skaits tomēr bija daudz mazāks par tūkstošu simtiem, kas pārpludināja ielas pagājušajā nedēļā un iepriekš. Pagaidu valdība ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli uz mēnesi un ieviesusi komandantstundu, kaut gan norāda, ka šo lēmumu pārskatīts, ja drošības situācija uzlabosies.
Piektdien Kairā tika ziņots par vairākiem Mursi atbalstītāju protesta gājieniem, kuru apmērs bija sākot no 100 cilvēkiem līdz dažiem tūkstošiem. Demonstrācijas sarīkotas arī Aleksandrijā un citās pilsētās. Tomēr nozīmīgas sadursmes nav notikušas, un netiek ziņots, ka pilsētās būtu masveidā izvietoti drošības spēki. Tajā pašā laikā kāds cilvēks gājis bojā sadursmēs pilsētā Nīlas deltā, tur pret demonstrantiem izmantota asaru gāze, tiek ziņots arī par vairākiem desmitiem ievainoto.
Tomēr pēc tam, kad bruņotie spēki ar varu apspieda protestus, un varasiestādes arestējušas Musulmaņu brālības augstākās amatpersonas, tostarp kustības garīgo līderi Muhamedu Badi, liekas, ka Mursi atbalstītāju apņemšanās, vismaz šobrīd, ir noplakusi.
Gaidāms, ka otrdien arestētais Musulmaņu brālības garīgais līderis Badi līdz ar vēl diviem augstu stāvošiem vadītājiem svētdien stāsies tiesas priekšā. Viņi apsūdzēti par musināšanu uz vardarbību. Arī pašam Mursi uzrādītas apsūdzības par saistību ar protestētāju spīdzināšanu un nāvi 2012.gada nogalē, kad notika demonstrācijas pret viņa režīmu.
Jau vēstījām, ka Ēģiptes bruņoto spēku rīcība apspiežot protestus izsaukusi satraukumu ārvalstīs. Eiropas Savienība šonedēļ nolēma ierobežot bruņojuma eksportu uz Ēģipti, un par palīdzības pārtraukšanu nolēmušas arī ASV. Prezidents Baraks Obama gan atzīst, ka šīs lēmums varētu neietekmēt militāristus. Tomēr intervijā CNN viņš uzsvēra, ka pēc notikušā Vašingtonai nav citas iespējas kā pārskatīt attiecības ar Kairu.
