Ukrainas prezidenta Petro Porošenko uzruna valsts parlamentā simboliski aizsāka Augstākās Radas rudens sesiju. Nenoliedzami, uzmanības centrā bija gan jautājumi par valsts politisko, gan ekonomisko stāvokli, gan arī attiecībām ar Krieviju un konfliktu valsts austrumos.
Savas uzrunas laikā Porošenko atzina, ka Ukrainas vienotības problēmu nebūs iespējams atrisināt militārā ceļā, tāpēc atliek tikai politiski diplomātiskā pieeja. Tieši tāpēc Ukrainas politiskajiem spēkiem būtu jāatmet savas politiskās vai etniskās domstarpības un jāstrādā kopīgi:
"Laikā, kad Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām turpinās, bet militārie draudi no austrumiem ir pats sarežģītākais stratēģiskais izaicinājums, nacionālās vienotības un politiskās saliedētības jautājums mūsu valstij ir dzīvības un nāves jautājums. Tas ir pats galvenais, ko es šodien gribētu pateikt. Mēs drīz atzīmēsim simto gadadienu kopš Ukrainas nacionālās revolūcijas.
Tās dalībnieki tikai izsūtījumā saprata, ka patstāvības zaudēšanā bija vainojamas iekšējās nesaskaņas un visu karš pret visiem.
Es esmu pārliecināts, ka mums ir jāņem vērā šīs vēstures mācības, un es ceru, ka politiskā cīņa nepārkāps to robežu, aiz kuras demokrātijas un eiropeisko vērtību vietā sākas haoss un anarhija," sacīja Porošenko.
Pazīstamais žurnālists un deputāts Mustafa Naijems atzinis, ka prezidenta uzruna tiešām ir bijusi ļoti skaista, taču, diemžēl, atrauta no realitātes.
Naijems norādījis, ka, piemēram, panākumi cīņā pret korupciju ir pārspīlēti, jo uzsvars tiek likts uz bijušajiem, nevis esošajiem ierēdņiem.
Arī aicinājums deputātiem apvienoties un pieņemt izšķirošus lēmumus izklausoties dīvains, jo tāpat visiem esot zināms, ka gala lēmumus tāpat pieņem pats Porošenko un viņam pietuvinātās personas.
Arī deputāts Vladimirs Parasjuks uzskata - aiz prezidenta vārdiem nav konkrētu darbību. Pēc viņa vārdiem, par Minskas vienošanos tiek runāts arvien mazāk, jo visi saprot, ka šis formāts ir sevi izsmēlis.
Savukārt ekonomiskajā sfērā tā arī nav sniegtas atbildes par to, kāpēc grivnas vērtība ir tik zema un kāpēc sabrūk arvien vairāk banku.
Porošenko savas uzrunas laikā lielu uzmanību pievērsis tieši Krievijai, kas palielinājusi savu militāro klātbūtni pierobežā. Prezidents aicinājis ārvalstis ieviest papildus sektorālās sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem okupētajās teritorijās, kā arī rosinājis ukraiņu diplomātus darīt visu iespējamo, lai pašreizējās sankcijas netiktu atceltas līdz Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošanai, vienlaicīgi atzīstot, ka bez starptautiskas palīdzības šo mērķi nesasniegt.
Krievijas uzvedība pasaulē, starptautisko normu pārkāpšana, Kremļa mēģinājumi sagraut Eiropas drošības arhitektūru un Kremļa ekspansionisms – tā ir kontinentāla un globāla problēma. To nevar atrisināt tikai divpusējās sarunās. Ukrainai arī turpmāk būs vajadzīgs nopietns starptautiskais atbalsts cīņā ar Krievijas agresiju, norādījis prezidents.
Savas uzrunas laikā Porošenko arī atkārtoti uzsvēris, ka Ukrainas stratēģiskais mērķis joprojām ir dalība NATO un iedzīvotāju atbalsts šai idejai arvien palielinoties. Taču pretestība esot gan atsevišķos valsts reģionos, gan arī pašā aliansē. Lai arī alianses durvis Ukrainai joprojām esot atvērtas, tās varot vienā brīdī arī aizvērties, ja tuvināšanās blokam notiks pārāk ātri.
