„Ko jūs nobijāties no kaut kāda papīrīša, ko uzspieduši oligarhi? Uzspļaut mums uz šādu mieru!” - šādi Minskā noslēgto vienošanos par pamieru Ukrainas austrumos komentējis bijušais pašpasludinātais Doņeckas tautas gubernators un viens no Doņeckas tautas republikas līderiem Pāvels Gubarevs, kurš pašlaik, iespējams, atrodas Krievijā. Šādi izteikumi izskanējuši laikā, kad joprojām tiek saņemtas ziņas par regulāriem uguns pārtraukšanas noteikumu pārkāpumiem no separātisko kaujinieku puses. Vismaz tā apgalvo Ukraiņu drošības spēki, atzīstot, ka uz nemiernieku provokācijām atbildēts tiek tikai ar vieglajiem šaujamieročiem, bet smagā kaujas tehnika un artilērija pielietota netiekot.
Viena no saspringtākajām situācijām izveidojusies Ukrainas dienvidu pilsētā Mariupolē, kura tiek uzskatīta par vienu no nākamajiem kaujinieku mērķiem. Kā paziņojis Doņeckas apgabala gubernatora vietnieks Konstantīns Batozskis, kopumā situācija pilsētā esot mierīga, taču nakts laikā pilsētai gandrīz uzbrukuši Krievijas armijas un algotņu vienības. Sagaidāms, ka pirmdien Mariupolē ieradīsies Ukrainas prezidents Petro Porošenko, lai apmeklētu dažādus rūpniecības uzņēmumus, kā arī transporta infrastruktūras objektus.
Pirms vizītes Porošenko telefonsarunā sazinājies arī ar Vācijas kancleri Angelu merkeli, paužot nepieciešamību pēc iespējas ātrāk uzsākt un pastiprināt EDSO novērošanas misijas darbu.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija pēdējo divu dienu laikā jau ir nosūtījusi uz Ukrainu 59 novērotājus ar uguns pārtraukšanas uzraudzības pieredzi, kā arī uzsākusi jaunu novērotāju atlasi. Par to paziņojis EDSO priekšsēdētājs, Šveices prezidents Didjē Burkhalters. Viņš paskaidrojis, ka Ukrainas konfliktā iesaistītās puses, parakstot Minskas vienošanos, izveidoja sākotnējo darbību mehānismu uguns pārtraukšanas pārkāpumu un citu incidentu gadījumiem. Burkhalters paskaidrojis, ka tuvāko dienu laikā šis mehānisms tiks precizēts. EDSO vadītājs arī aicinājis organizācijas dalībvalstis strauji palielināt misiju, piedāvājot savus novērotājus, kā arī piešķirot finansējumu.
Bet Ukrainas austrumos pirmdien ieradīsies arī 30 Malaizijas eksperti, lai klātienē vēlreiz mēģinātu apsekot notriektā aviolainera „Boeing 777” avārijas vietu. Kriminālistikas un ieroču eksperti, fotogrāfi un citi speciālisti centīsies rast apstiprinājumu saviem iepriekš izteiktajiem apgalvojumiem, ka pasažieru lidmašīna tikusi notriekta ar zeme-gaiss tipa raķeti, kas raidīta no separātistu kontrolētās teritorijas.
Malaizijas eksperti atzīst, ka pierādījumu savākšanai un, iespējams, arī bojā gājušo mirstīgo atlieku meklēšanai būs nepieciešamas vairākas nedēļas. Kā paziņojis Malaizijas premjerministrs Nadžibs Razaks, par šī nozieguma pastrādāšanu atbildīgās personas ir jāsauc pie atbildības, paužot cerību, ka izdosies panākt pilnvērtīgu, neatkarīgu un caurskatāmu izmeklēšanu. Premjerministrs gan atzīst, ka vainīgo noskaidrošana ir ārkārtīgi smags uzdevums, ņemot vērā, ka kopš lidmašīnas katastrofas pagājuši jau gandrīz divi mēneši. Savukārt otrdien savu sākotnējo ziņojumu par avārijas iemesliem plānojusi publiskot arī Nīderlandes Drošības padome. Gala ziņojumu Nīderlandes varas iestādes sola sagatavot līdz nākamā gada jūlijam.
