„Tradicionāli 100 pirmās dienas jebkurā institūcijā nozīmē iesildīties un uzsākt darbus, un Eiropas Komisijā, protams, tie darbi ir ļoti daudz, un grūti vienu vai trīs izdalīt kā svarīgākos,” saka Kapustāns. Tai pat laikā viņš vērš uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kuru kontekstā var vērtēt EK iesākto darbu: skandāls ar EK prezidentu Junkeru, Grieķijas sarežģītā situācija un konflikts Ukrainā.
Kopumā Kapustāns diezgan pozitīvi novērtē Junkera vadītās EK pirmās 100 dienas: „Vairāk ar pluss zīmi, jo lielas izgāšanās būtībā nav bijušas. Protams, bija Junkera skandāls, bet tas vairāk izlūkošana ar kauju. Kopumā Eiropas Komisija diezgan stabili sākusi darbu.”
Tāpat samērā atzinīgi viņš vērtē Junkera izveidoto EK struktūru, ieviešot vairāku viceprezidentu posteņus: „Pašlaik izskatās, ka šī viceprezidentu struktūra varētu veicināt esošos darbus."
Tomēr Eiropas Komisiju tuvākajā laikā noteikti vēl sagaida izaicinājumi saistībā ar Grieķiju, norāda politologs. Viņš arī salīdzina Grieķijas problēmas ar Rīgas pašvaldību: „Man nav pārliecības, ka Rīgas pašvaldība spēs nofinansēt, pat dubultojot cenas vai vairāk. Un arī redzam, ka [pašvaldības vadības ieskatā] problēmas slēpjas ne pašā Rīgā, bet vainīgi ir citi. Faktiski tas ļoti precīzi sakrīt ar Grieķijas jautājumu.”
Jau vēstīts, ka Junkers savu jauno komandu pieteica 10.septembrī, paziņojot par komisāru portfeļu sadali. Nozīmīga izmaiņa jaunajā Komisijā būs viceprezidentu loma. Šoreiz viņi ir septiņi, starp tiem Valdis Dombrovskis.
Vēlāk Eiropas Parlamenta deputāti iztaujāja katru no komisāra kandidātiem. Atbildīgo komiteju deputāti noklausījušies visu valstu izvirzītos kandidātus, taču pēc tam nācies veikt izmaiņas EK sastāvā, jo EP komisija nobalsoja pret kandidāti viceprezidentes enerģētikas savienības jautājumos amatam Alenku Bratušeku no Slovēnijas.
