Viņa norādīja, ka katalāņi ir ļoti ilgi gaidījuši dialogu no Madrides par katalāņu kultūru, idenititāti un lielāku pašnoteikšanos vai pat pašnoteikšanos pilnībā. Madrides attieksme allaž ir bijusi, ka sarunas notiks „parīt”. Šādi turpinot, sarunas nekad nav notikušas.
Šobrīd ir pienācis brīdis, kad Madride vairs nedrīkst atļauties būt augstprātīga un tai ir jārunā ar Kataloniju.
Tiesa, kā norādīja, Ozoliņa pašvaldību vēlēšanu rezultāts, kurā katalāņu nacionālisti ieguva pārsvaru Katalonijas pašvaldībā, nav tik pārliecinošs, lai būtu drošs, ka Katalonija patiešām nobalsotu par neatkarību, ja šāds referendums tagad notiktu. Viņa pieļāva, ka līdzko sāktos praktiskas pārmaiņas pirms gaidāmā referenduma, daudzi katalāņi pārdomātu.
Ozoliņa neņēmās spriest, kā situācija attīstīsies tālāk, jo tik garu ceļu savos neatkarības centienos šobrīd Eiropā neviens nav gājis.
Arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks („Vienotība”) situāciju raksturoja kā ļoti sarežģītu. Viņš gan arī atzina, kamēr katalāņi ir vairāk orientēti uz sarunām un diplomātiju, tikmēr spāņi – uz hierarhiju.
Vienlaikus EP deputāts atzina, ka Eiropas politiķi par šo jautājumu runā nelabprāt, jo Madride netieši ir lūgusi starptautiski nerunāt par norisēm Katalonijā.
Ziņots, ka svētdien notikušajā balsojumā vairums nobalsojušo iedzīvotāju atbalstīja partijas, kas iestājas par Katalonijas neatkarību no Spānijas.
