Pludmale Krimas kūrortpilsētā Jaltā vienmēr bijusi pilna ar atpūtniekiem. Pa dienu visi baudīja sauli un Melno jūru, vakaros restorānos pasniedza garšīgus zivju ēdienus, bet nakts klubos spēlēja populāri dīdžeji. Šādu informāciju var atrast jebkurā Jaltas ceļvedī.
Krima jau vairākus gadus bija viens no iecienītākajiem galamērķiem arī Latvijas tūristiem.
„Pieprasījums uz Krimu bija, un tas ar katru gadu auga. Un cilvēki brauca dažādi. Nostalģija, ārstēšana, rehabilitācija, bērnu nometnes, vienkārši atpūta pie jūras - tas viss bija pieejams,” stāsta atpūtnieki.
Bet kas tūristus Krimā sagaida šovasar? Nekas nav skaidrs – atzīst tūroperatora vadītāja. Par iespēju braukt atpūsties uz Krimu Ukrainā vairs neviens neinteresējas: „Kas attiecas uz pieprasījumu, tā nav. Vienkārši nav. - Nav jau skaidrības, kas būs ar Krimu. Mēs nezinām, kas tā būs par valsti. Ja tā būs Krievija, tad būs nepieciešamas Krievijas vīzas. Ja tā būs Ukraina, tad būs bezvīzu režīms pilsoņiem.”
Cieš arī aviosatiksme.Vērojam, bet pagaidām neko neatcelsim – saka „airBaltic” pārstāvis, kaut arī atzīst – aviopasažieriem interese par Ukrainas virzienu nav liela, un salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tā ir kritusies. Uz Simferopoli lidsabiedrība plāno sākt lidojumus jūnija sākumā. Gala lēmums – lidot vai ne, visticamāk, tiks pieņemts aprīlī.
Tūrisma nozares pārstāvji pagaidām neprognozē, cik lielus zaudējumus tūrismam nodarīs krīze Krimas pussalā. Statistika liecina, ka ik gadu Krimā tūristi tērē vairāk nekā 2,5 miljonus eiro, un tas ir pienesums ne tikai reģiona budžetā, bet arī vietējo iedzīvotāju maciņā. Jaltā un citās piejūras pilsētās iedzīvotāji nopelna ar to, ka, piemēram, vasaras sezonā izīrē dzīvokļus.
