Prezidents norāda, ka pulcēšanās brīvība ir būtisks demokrātijas elements un priekšnosacījums citu ar sabiedrisko dzīvi saistītu cilvēktiesību un brīvību izmantošanai.
Jau iepriekš Duda pauda bažas par likuma normu, kas ļauj organizācijām rezervēt vietas dažādu akciju rīkošanai un aizliedz oponentiem tur paust savu viedokli.
Kritiku par valdošas “Likuma un taisnīguma” partijas izstrādāto dokumentu decembra sākumā izteica arī vairāk nekā 150 Polijas un starptautiskās organizācijas. Aktīvistu neapmierinātību vairo citi valdības lēmumi, kas ierobežo preses brīvību un mazina tiesu sistēmas neatkarību.
Pastāv arī bažas, ka konstitucionālais tribunāls nekritiski atbalstīs valdības iniciatīvas, jo par tā priekšsēdētāju ievēlēts ar partiju “Likums un taisnīgums” saistīts tiesnesis.
Jau ziņots, ka kopš decembra vidus Polijā turpinās politisks saspīlējums, kas aizsākās pēc valdošās partijas „Likums un taisnīgums” ierosinātajām izmaiņām žurnālistu darbam parlamentā. Tam sekoja opozīcijas deputātu protesti, parlamenta tribīnes bloķēšana, budžeta apstiprināšana citā sēžu zālē, ielu protesti un prezidenta Andžeja Dudas aicinājumi pusēm mēģināt domstarpības atrisināt.
Vismaz daļu no domstarpībām tiešām ir izdevies atrisināt, valdībai atsakoties no ierobežojumu ieviešanas žurnālistiem, taču solot izstrādāt jaunus priekšlikumus nākamā gada sākumā.
Taču no jauna uzjundījušas intrigas arī ap Konstitucionālo tiesu, valsts prezidentam tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprinot tiesnesi Jūliju Pžilebsku, kuru amatam pagājušajā gadā virzīja „Likums un taisnīgums” un kura tiek uzskatīta par konservatīvās līnijas piekritēju.
Tas izraisīja opozīcijas aktīvistu un tieslietu ekspertu kritiku. Arī Eiropas Komisija 21.decembrī kārtējo reizi brīdinājusi Poliju, pieprasot atcelt izmaiņas valsts Konstitucionālajā tiesā, kas, pēc kritiķu domām, pārkāpj likuma varu.
