Visaptverošas pēcnāves analīzes ir nepieciešamas, lai „rekonstruētu notikumu ķēdi un noskaidrotu katastrofas iemeslus, par spīti vairākiem gadiem, kas pagājuši” kopš tā laika. Tā paziņoja Polijas prokuratūra.
Tās pārstāvji otrdien, 22.jūnijā, tikušies ar 2010.gada aviokatastrofas upuru tuviniekiem, un informēja par iemesliem, kādēļ ir nepieciešama to bojā gājušo ekshumācija, kuru mirstīgās atliekas netika kremētas.
Saskaņā ar prokuratūras paziņojumu, seši no deviņiem iepriekš ekshumētajiem bijuši identificēti nepareizi.
Un zārku atvēršana – kuri tikuši aizzīmogoti Krievijā – ir nepieciešama, lai apstiprinātu visu identitāti.
2010.gada aprīļa aviokatastrofā pie Smoļenskas Krievijā bojā gāja 96 cilvēki, tostarp tā brīža Polijas prezidents Lehs Kačinskis, viņa sieva, Polijas bruņoto spēku vadība un citas augstas amatpersonas. Polijas valdības pasažieru lidmašīna „Tu-154” nogāzās biezas miglas apstākļos, nolaižoties lidostā. Polijas amatpersonu delegācija devās uz ikgadējo piemiņas pasākumu Katiņā, kur 1940.gadā Padomju Savienības iekšējā drošības dienesta darbinieki pēc Staļina pavēles nošāva 22 tūkstošus Polijas armijas virsnieku.
Iepriekšējās centristu valdības laikā izveidotā aviācijas ekspertu izmeklēšanas komisija secināja, ka katastrofu izraisīja lidmašīnas apkalpes kļūda. Tomēr kopš pagājušā gada rudenī vēlēšanās uzvarēja un pie varas nāca konservatīvā partija „Likums un taisnīgums”, ko vada bojā gājušā prezidenta dvīņu brālis Jaroslavs Kačinskis, valdība nolēmusi atsākt izmeklēšanu.
Jaroslavs Kačinksis vairākkārt apsūdzējis savu politisko pretinieku, aviokatastrofas laikā premjerministru Donaldu Tusku par to, ka viņš ir netieši atbildīgs par notikušo nolaidības dēļ. Šobrīd Tusks ir Eiropadomes priekšsēdētājs.
Polijas jaunās konservatīvās valdības aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs izteicies, ka lidmašīna „sadalījās” vairākus metrus virs zemes, tādā veidā netieši paužot aizdomas par sprādzienu. Polijas konservatīvie gan nekad nav apsūdzējuši Krieviju par prezidenta Kačinska nāves organizēšanu, tomēr pauduši, ka Kremlis no tā guva labumu.
Varšava arī apsūdz Maskavu par to, ka tā Polijai tā arī nav atdevusi lidmašīnas atliekas un melnās kastes.
Tikmēr tiesa Varšavā saistībā ar 2010.gada Smoļenskas aviokatastrofu piesprieda bijušajam Polijas valsts drošības dienesta vadītājam nosacītu sods par viņa lomu notikušajā. Tiesa sprieda, ka ģenerālis Pāvels Belavnijs nav pienācīgi veicis savus pienākumus, gatavojot braucienu uz Katiņas memoriālu.
Šis ir pirmais notiesājošais spriedums saistībā ar katastrofu, bet ir pārsūdzams. Belavnijam piespriests nosacītas pusotra gada cietumsods, kā arī 10 tūkstoš zlotu jeb 2300 eiro liels naudassods.
