Čehijā atbildīgie dienesti bijuši spiesti atvērt valsts dienvidu daļā esošos dambjus, tādējādi galvaspilsētas Prāgas virzienā plūst milzīgs ūdens daudzums. Spēcīgu lietavu izraisītajos plūdos Čehijā dzīvību zaudējuši vismaz septiņi cilvēki, bet vēl divi cilvēki stihijā gājuši bojā Austrijā un viens miris Šveicē.
Vācijā pretplūdu aizsardzības stiprināšanā iesaistīta armija. Pasavā, Bavārijā ūdens līmenis sasniedzis augstāko rādītāju kopš 16.gadsimta, tādējādi liela daļa pilsētas ir nepieejama.
Čehijā izsludināts ārkārtas stāvoklis. Valsts rietumu daļā savas mājas bijuši spiesti pamest ap 3000 cilvēku. Pirmdienas rītā Vltavā ik sekundi caur Prāgas vēsturisko centru iztecēja 2800 kubikmetri ūdens, kas ir desmit reižu vairāk, nekā ierasts. Drošības apsvērumu dēļ slēgts pilsētas metro un centrālā notekūdeņu attīrīšanas sistēma, gar Vltavas upes krastiem ierīkotas barjeras un novietoti smilšu maisi. Slēgts tūristu iecienītās Kārļa tilts, un nācies pārvietot zooloģiskā dārza dzīvniekus.
Pirmdienas vakarā Prāgas iedzīvotājiem šķita, ka ļaunākais jau aiz muguras, no Čehijas ziņoja BBC korespondents. Taču Čehijas premjerministrs Petrs Nečass negaidīti paziņoja, ka Vltavas kaskādes deviņu dambju sistēma ir bīstami piepildījusies ar ūdeni, tādēļ ir jāsamazina spiediens. Plkst. 20 pēc vietējā laika (plkst. 21 pēc Latvijas laika) tika atvērtas vairāku dambju slūžas. Otrdien Prāgā strauji kāpj arī ūdens līmenis Elbas upē, un līdz dienas beigām ūdens līmenis upē būs paaugstinājies arī pie Vācijas robežas, norādīja Čehijas Hidrometeoroloģijas institūta preses pārstāvis.
2002.gada postošajos plūdos Čehijā gāja bojā 17 cilvēki, bet Eiropai tika nodarīti zaudējumi ap 20 miljardu eiro (14,05 miljardu latu) apmērā. Centrāleiropā spēcīgo plūdu dēļ slēgti daudzi ceļi un apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Tūkstošiem mājsaimniecību palikušas bez elektroenerģijas apgādes.
Austrijas meteoroloģijas dienests informē, ka dažu dienu laikā nolijusi divu mēnešu norma. Austrijā savas mājas Zalcburgā un Tirolē nācies pamest vairāk nekā 300 cilvēkiem.
Vācijā pretplūdu aizsardzības stiprināšanā iesaistīti 4000 karavīru. Viņi palīdz arī apgādāt plūdos cietušos ar pārtiku, sausām drēbēm un pajumti, kā arī helikopteros pārrauga plūdu skartās teritorijas no gaisa. Vācija gatavojas ļaunākajam, jo pa Elbu no Čehijas tai tuvojas lielas ūdens masas. Pasavas un Rozenheimas pilsētās Bavārijā izsludināts ārkārtas stāvoklis, tikmēr meteorologi prognozē, ka lietavas turpināsies. Trauksme izsludināta arī Tīringenē un Saksijā. Ūdens līmenis Pasavā, kur Donavā ieplūst Innas un Ilzes upe, ir augstākais kopš 1501.gada, un tas varētu vēl pieaugt. Liela daļa pilsētas ir applūdusi, un drošības nolūkos atslēgta elektroenerģijas piegāde. Nācies pārvietot arī ieslodzītos. Atsevišķās Donavas un Reinas daļās Vācijā, kā arī visā Donavas daļā Austrijā apturēta kuģniecība.
Otrdien plūdu skartos apgabalus Vācijā apmeklējusi kanclere Angela Merkele, kura apsolīja 100 miljonus eiro (aptuveni 70 miljonus latu) ārkārtas palīdzībai plūdu skartajiem reģioniem. Merkele paziņoja, ka šie līdzekļi tiks izdalīti nebirokrātiskā ceļā, jo šobrīd svarīgi, lai palīdzība ātri sasniegtu cilvēkus. Kanclere devās braucienā ar helikopteru, lai pārlūkotu plūdu skartos apgabalus Bavārijā, un pēc tam apmeklēja Pasavu. "Es esmu runājusi ar pilsoņiem, kas ķērušies pie sakopšanas, un es sapratu, ka tas prasīs vēl vairākas nedēļas. Postījumi un zaudētie ienākumi ir ilgtermiņa lieta," norādīja Merkele.
Aizvadītajā naktī ārkārtas stāvoklis izsludināts arī Bavārijas pilsētā Rēgensburgā, bet Drēzdenē plūdu dēļ slēgts viens no pilsētas tiltiem. Arī Magdeburgā izsludināts ārkārtas stāvoklis, un pilsētas varasiestādes prognozē, ka ūdens līmenis Elbā, kas parasti ir ap diviem metriem, varētu sasniegt 6,9 metrus.
Ungārijā ārkārtas stāvoklis izsludināts vairākos reģionos Donavas krastos. Gaidāms, ka tur ūdens upē savu augstāko līmeni sasniegs trešdien, bet nedēļas nogalē plūdi var draudēt arī valsts galvaspilsētai Budapeštai. Ungārijas valdība cīņai ar plūdiem mobilizējusi 8000 karavīru, 8000 avārijas dienestu darbinieku, 1400 ūdens resursu vadības speciālistu un 3600 policistu. Ungārijas Nacionālā katastrofu dienesta vadītājs paziņojis, ka pie pretplūdu aizsardzības plāna Budapeštā pašreiz strādā 400 cilvēku. Pilsētai cauri plūstošajā Donavā ūdens līmenis pat varētu pārsniegt 2002.gada rekordu.
Tikmēr Eiropas Savienība (ES) paudusi gatavību palīdzēt stihijas ietekmētajām dalībvalstīm. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico savukārt brīdinājis, ka arī viņa valstī pastāv plūdu draudi, jo Donavā, kas plūst cauri Bratislavai, paaugstinās ūdens līmenis. „Mēs no Vācijas un Austrijas saņemam sliktas ziņas. Mums ir jādara viss iespējamais, lai pasargātu galvaspilsētu,” viņš sacīja.
