Plūdi Balkānos: Izskalota zeme un kara laika mīnas

Serbijā un Bosnijā turpinās cīņa pret lielākajiem plūdiem reģionā vismaz pēdējo 100 gadu laikā. Dzīvību jau zaudējuši vairāki desmiti cilvēku, bet evakuēto skaits mērāms desmitos tūkstošu. Bosnijā briesmas rada ne tikai upju pārplūšana un zemes nogruvumi pēc spēcīgajām lietavām, bet arī Bosnijas kara laika mīnas. Savukārt Serbijā apdraudēta ir netālu no Belgradas esošā spēkstacija, kas nodrošina teju pusi valsts elektrības vajadzību.

Saskaņā ar amatpersonu teikto, pēdējās dienās Balkānos nolijusi trīs mēnešu norma, un tas izraisījis lielākos plūdus kopš sākts uzskaitīt nokrišņu daudzumu pirms 120 gadiem. Bet Serbijas premjers Aleksnadrs Vučičs paziņoja, ka šāda dabas katastrofa reģionā notiek nevis reizi 100, bet reizi 1000 gados.

Ciklons, kas pirms vairākām dienās sāka virzīties pāri Balkāniem, atnesa nepieredzēti spēcīgas lietusgāzes, pārpludinot Savas upi, kas Serbijas galvaspilsētā Belgradā ieplūst Donavā.

Saskaņā ar Bosnijas un Serbijas iestāžu ziņoto, dabas katastrofā dzīvību zaudējuši vismaz 44 cilvēki. Bosnijas ziemeļos, kur plūst Savas upe, evakuēti aptuveni 10 000 cilvēku, bet Serbijā skaits ir vēl divas reizes lielāks.

Notiek plaša starptautiska mēroga glābšanas operācija. Uz plūdos cietušajiem reģioniem devušās glābēju komandas no Krievijas, ES, arī kaimiņvalstīm Melnkalnes un Maķedonijas, lai evakuētu cilvēkus arī ar helikopteriem. Grūtībās nonākušie iedzīvotāji aicināti kāpt uz balkoniem un māju jumtiem ar spilgtām drēbēm vai auduma gabaliem, lai viņus varētu labāk saskatīt.

Izsakot pateicību par palīdzību, Serbijas premjers gan paziņoja, ka būs nepieciešams arī ēdiens, bērnu pārtika, drēbes, medikamenti, pudelēs pildīts ūdens un higiēnas preces.

Bosnijā visvairāk skarta valsts ziemeļaustrumu daļa, ūdens applūdinājis mājas, ceļus un dzelzceļa līnijas. Amatpersonas apgalvo, ka plūdu skartajos reģionos dzīvo aptuveni miljons cilvēku, kas ir aptuveni ceturtā daļa valsts iedzīvotāju.

Kaut gan tiek ziņots, ka plūdi sākuši pamazām atkāpties, briesmas saglabājas. Piemēram, kalnainajā Bosnijā tie ir zemes nogruvumi. Saskaņā ar amatpersonu teikto, aizvadīto dienu lietus izraisījis vismaz 2000 nogruvumu. Tas un plūdi arī radījuši nopietnas bažas par mīnu laukiem, kas valstī atrodami kopš Bosnijas kara laikiem. Bosnijā atrodas simtiem mīnu lauku, taču ūdens daudzviet izskalojis brīdinājuma zīmes vai pārvietojis pašas mīnas.

Arī Serbijas galvaspilsētā Belgradā, kur pārplūdusī Savas upe ieplūst Donavā, iedzīvotāji pēdējās dienas pavadījuši gar krastu veidojot smilšu maisu krāvumus.

Valdības ir nobažījušās arī par valsts lielākās elektrostacijas iespējamo applūšanu. Nikola Teslas vārdā nosauktā termoektrostacija atrodas Savas upes labajā krastā aptuveni 40 kilometrus no Belgradas un nodrošina gandrīz pusi no Serbijai nepieciešamās elektrības. Netālu esošā  pilsēta Obrenovaca ir viena no visvairāk cietušajām - tur atrasti vismaz 10 cilvēku līķi, un nedēļas nogalē novērots, ka pilsētas centrs atrodas divus līdz trīs metrus zem ūdens. 

Plūdiem beidzoties, gaidāms, ka dabas katastrofa atstās ievērojamas sekas uz Serbijas un Bosnijas ekonomiku, it īpaši lauksaimniecības sektoru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt