„Eiropas Līderības tīkls” (European Leadership Network) ir Londonā bāzēta neatkarīga organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt izstrādāt uz sadarbību vērstas Eiropas spējas, kas ļautu stāties pretī dažādiem mūsdienu ārlietu, aizsardzības un drošības politikas izaicinājumiem. Jau šī gada augustā organizācija ziņoja, ka pašreiz notiekošais konflikts Ukrainā var izprovocēt neapzinātu militāru konfliktu starp Krieviju un rietumvalstīm jeb faktiski konfliktu starp divām kodollielvarām.
Tikai dažus mēnešus vēlāk savā jaunākajā pētījumā „Bīstamā balansēšana uz kara robežas: ciešas militārās sastapšanās starp Krieviju un Rietumiem 2014.gadā” organizācija pētījusi aptuveni 40 dažādus incidentus, kas norisinājušies pēdējo astoņu mēnešu laikā. Galvenokārt ir runa par citu valstu gaisa telpas pārkāpumiem, tuvu sastapšanos jūrā un veiksmīgu izvairīšanos no sadursmēm gaisā.
Lielākā daļa no šiem incidentiem notikuši tieši Baltijas jūrā. Taču tāpat daudz konfliktu izcēlies Tālajos Ziemeļos, Melnajā jūrā un pat ASV un Kanādas robežu tuvumā.
Kā uzsver „Eiropas līderības tīkls”, no visiem šiem incidentiem trīs var uzskatīt par augsta riska. Pirmais saistīts ar 3.marta notikumiem Kopenhāgenas tuvumā, kad aviokompānijas SAS pasažieru lidmašīna gaisā gandrīz saskrējās ar Krievijas izlūkošanas lidmašīnu, kas nepārraidīja datus par savu pozīciju. Toreiz izbēgt no sadursmes ļāva skaidrie laikapstākļi un pilotu modrība.
Otrs augsta riska incidents saistīts ar igauņu drošībnieka Estona Kohvera nolaupīšanu Krievijas robežas tuvumā. Kā uzskata eksperti, ja Kohvers būtu gājis bojā, notikumi varētu attīstīties bīstami un nekontrolēti.
Un, visbeidzot, kā trešais augstā riska incidents tiek minēta iespējamās Krievijas zemūdenes meklēšanas operācija Zviedrijas piekrastē.
Faktiski visi šie gadījumi norādot, ka centieni iegūt arvien vairāk izlūkinformācijas un kopējā attiecību pasliktināšanās Krievijas un Rietumu starpā palielina iespējamību, ka nākotnē šādi incidenti var tikai vairoties. Turklāt to mērķi var būt ļoti dažādi, piemēram, mēģinājumi noskaidrot NATO dalībvalstu atsevišķās reaģēšanas spējas vai izvērtēt NATO reakciju kopumā. Tāpat tiek pieļauts, ka ar šādu konfrontāciju tiek sūtīts arī politisks signāls, piemēram, Zviedrijai un Somijai, cenšoties norādīt uz iespējamo Krievijas pretreakciju, ja šīs valstis izvēlētos pievienoties NATO.
Kā norādīts pētījumā, lai arī līdz šim no militāras konfrontācijas ir izdevies izvairīties, vēl agresīvāka Krievijas nostāja un rietumvalstu apņēmība uz šādiem draudiem atbildēt palielina netīšas konflikta eskalācijas iespējamību un rada bažas, ka abas puses var zaudēt kontroli pār situāciju.
Tieši tāpēc Krievijas vadība tiek aicināta steidzami pārvērtēt savas agresīvās militārās pozas izmaksas un riskus. Savukārt Rietumu diplomātija tiek aicināta darīt visu iespējamo, lai panāktu Krievijas virzību šajā virzienā. Tāpat visas konfliktā iesaistītās puses tiek aicinātas ievērot politisku un militāru savaldību, kā arī veicināt sadarbību militārajā jomā un nodrošināt tās caurskatāmību.
