ĪSUMĀ:
- Jauns pētījums atklāj: Vācijas valdība īstenojusi aptuveni 61% solījumu.
- Kopumā identificēti 296 solījumi, no kuriem pilnībā izpildīti 43%, daļēji izpildīti 4%. Savukārt procesā ir 14% solījumu, 38% solījumu līdz šim nav izpildīti.
- Visvairāk solījumu pilnībā izpildījusi Iekšlietu ministrija.
- Tomēr tikai 10% aptaujāto vēlētāju domā, ka valdība ir izpildījusi lielāko daļu solījumu.
- Ojārs Skudra: Vācijas valdība nespēj komunicēt savu veikumu.
- Skudra: Vēlēšanas Vācija var nest politisko nestabilitāti, kas nav Latvijas interesēs.
Bertelsmana fonda un Berlīnes Sociālo zinātņu centra pētījums atklāj, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītā koalīcija īstenojusi aptuveni 61% no koalīcijas līgumā dotajiem solījumiem. Tas paveikts laikā, kad valdība nostrādājusi pusi no sava pilnvaru termiņa. Pētnieki uzsvēruši, ka valdība 2018. gadā parakstītajā koalīcijas līgumā ietvertos solījumus pildījusi, iespējams, pat „rekordlielā tempā”.
Viens no pētījuma autoriem Roberts Verkamps skaidrojis, ka pētījuma mērķis nebija vērtēt to, vai tas, ko valdība dara, ir politiski pareizi vai nepareizi. Tā vietā esot pētīta valdības uzticamība, un secināts, ka tā ir ļoti augsta. Proti, koalīcija dara to, ko solīja.
Kopumā identificēti 296 solījumi, no kuriem pilnībā izpildīti 43%, daļēji izpildīti 4%, savukārt procesā ir 14% solījumu. Savukārt 38% solījumu līdz šim nav izpildīti.
Koalīcijā ietilpstošie Kristīgie demokrāti izpildījuši 11% no saviem solījumiem, bet sociāldemokrāti - 25% no saviem solījumiem.
Pētot to, kura no ministrijām solījumu izpildē bijusi visraitākā, atklājies, ka visvairāk solījumu pilnībā izpildījusi Iekšlietu ministrija. Tai sekoja Veselības ministrija un Darba un sociālo lietu ministrija. Tieši šajās jomās vēlētāji pieprasa rīcību, tomēr, iespējams, paiet pārāk ilgs laiks, līdz vēlētāji sajūt pieņemto lēmumu ietekmi ikdienā.
Pētnieki pieļāva - lai arī valdība pilda savus solījumus, šie solījumi varētu neatspoguļot vēlētāju faktiskās vēlmes vai jomas, kas viņus satrauc.
Atšķirības starp valdības darbu un sabiedrības novērtējumu ir tiešām lielas. Tikai 10% pētījumā aptaujāto vēlētāju sacīja, ka, viņuprāt, valdība ir izpildījusi lielāko daļu solījumu. Aptuveni 79% uzskata, ka valdība ir izpildījusi mazāk nekā pusi no saviem solījumiem vai nav pildījusi teju nevienu solījumu.
Pat tie, kuri aptaujā sevi identificēja kā konservatīvo vai sociāldemokrātu atbalstītājus, valdības progresu nenovērtēja labi. Tikai 20% atzina, ka uzskata, ka valdība ir izpildījusi visus solījumus vai lielāko daļu no tiem.
Latvijas Radio uzrunātais politologs Ojārs Skudra skaidroja, ka valdības reputācija saistībā ar koalīcijas līgumā definēto solījumu izpildi ir tikai pasliktinājusies. Ja 2017. gadā 14% vēlētāju uzskatīja, ka valdība spēs īstenot visus vai lielāko daļu solījumu, tad šī aptauja parādīja, ka tagad tā domā 10% cilvēku.
„Pirmais secinājums ir tāds, ka valdības komunikācijā ir problēmas, proti, valdība nespēj komunicēt savu veikumu. Analīze un rezultāti liecina, ka valdība strādā labāk par to, kāds ir tās tēls vai priekšstats par valdības darbu vēlētāju vidū,” sacīja Skudra.
Eksperts uzsvēra, ka valdības spēja pārliecināt vēlētājus par to, ka tā pilda savus solījumus, ir ļoti būtiska. Viņš arī vērsa uzmanību uz jaunākajām aptaujām par atbalstu politiskajiem spēkiem. Proti, Kristīgos demokrātus ir gatavi atbalstīt 26,5% vēlētāju, savukārt sociāldemokrātus tikai 13% vēlētāji. Tikmēr galēji labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" gatavi atbalstīt 14,5% vēlētāju, bet otrajā vietā ierindojas „zaļie”, kurus gatavi atbalstīt 24,5% vēlētāju.
„Kāpēc valdības darba vērtējums un aptauju rezultāti ir būtiski? Tāpēc, ka šoruden Vācijā ir gaidāmas trīs ļoti svarīgas federālās vēlēšanas – 1. septembrī Brandenburgā un Saksijā, bet 27. oktobrī Tīringijā,” skaidroja Skudra.
Līdz vēlēšanām atlicis ļoti maz laika, tādēļ pat tad, ja valdība spētu mainīt savu komunikāciju, vēlēšanu rezultātus tas vairs, visticamāk, nevarētu ietekmēt. Tomēr tiem ir ļoti liela nozīme valdības stabilitātē, skaidroja politologs.
„Ja vēlēšanu rezultāti izrādīsies negatīvāki Kristīgajiem demokrātiem, bet jo īpaši sociāldemokrātiem tie var izrādīties graujoši Saksijā un Tīringijā, tad valdības stabilitāte un politiskā stabilitāte Vācijā būs apdraudēta. Visticamāk, ka vēlēšanu rezultāti būs tuvi aptauju rezultātiem. Partijas līdera izvēle pēc 1. septembra vēlēšanām Brandenburgā un Saksijā, kur sociāldemokrātu rezultāti, pagaidām izskatās, būs ļoti atšķirīgi, var negatīvi ietekmēt sociāldemokrātu frakciju, partiju un vēlmi turpināt darbu valdībā, ja vēlēšanu rezultāti būs negatīvi. Līdzīgas balsis skan arī Kristīgo demokrātu partijā, jo daudzi uzskata, ka partijas līdere Annegrēta Krampa-Karenbauere kā līdere īsti vezumu nevelk,” skaidroja Skudra.
Ojārs Skudra arī piebilda – Latvija kā eirozonas, NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts nevarētu būt ieinteresēta, ka Vācijā pieaug politiskā nestabilitāte par spīti koalīcijas labajam darbam, ko liela daļa vēlētāju nesaskata.
