Politiskās karjeras laikā Eduards Ševardnadze ir izpelnījies cieņu ne tikai Gruzijā, bet arī visā pasaulē. Uz viņa bērēm Tbilisi ieradīsies vairāku valstu politiskās elites pārstāvji, tostarp bijušie Latvijas politiķi un amatpersonas, lai pēdējoreiz godinātu Ševardnadzi.
Mūsdienu jaunatnei Edurada Ševardnadzes vārds var neizteikt neko daudz, tomēr tai sabiedrības daļai, kas dzīvojusi Padomju Savienībā, viņa vārds ir zināms.
Eduards Ševardnadze piedzima 1928.gada 25.janvārī mazā Gruzijas ciematā Mamati. Sasniedzot 20 gadu vecumu, viņš iestājies Komunistiskajā partijā. Strauji kāpdams pa karjeras kāpnēm, 1972.gadā ieņēma Gruzijas Komunistiskās partijas pirmā sekretāra amatu, sešus gadus vēlāk viņš tika pārcelts darbā uz politbiroju Maskavā.
Savas karjeras augstāko punktu Ševardnadze sasniedza 1985.gadā, kad ieņēma Padomju Savienības ārlietu ministra amatu. Tieši viņš bija viens no tiem, kas piedalījies sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm un panāca bruņojuma samazināšanu starp ASV un PSRS, tādējādi aukstais karš tika atrisināts miermīlīgā ceļā. Savukārt 1990.gada decembrī, uzstājoties Padomju Savienības Tautas deputātu kongresā, Eduards Ševardnadze paziņoja par aiziešanu no amata, tādējādi protestējot pret politiķu rīcību un nespēju pieņemt lēmumus, lai sakārtotu valsti.
"Tas ir mans lēmums aiziet no amata. Nesodiet un nelamājiet mani. Tas varbūt nav labākais piemērs, bet uztveriet to kā manu protestu, kas ir pret diktatūru. Es vienmēr iestāšos par perestroiku, atjaunošanu un demokrātijas ideju. Es uzskatu, ka tas ir mans pienākumus kā cilvēkam un pilsonim, tomēr kā komunists es nevaru samierināties ar šiem procesiem, kas notiek mūsu valstī, un pārbaudījumiem, ko uzliekam savai tautai. Es tomēr ticu, ka diktatūra reiz tiks izbeigta," teica Ševardnadze.
Pēc atkāpšanās Eduards Ševardnadze atgriezās Gruzijā. Viņš palīdzēja atjaunot valstī kārtību, vēlāk kļuva arī par Gruzijas prezidentu. Tomēr viņam neizdevās valsti izvest no nabadzības.
Visbeidzot 2003.gadā opozīcijas pārstāvji apsūdzēja Gruzijas prezidentu parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanā, kam sekoja iedzīvotāju masveida protesti, kas vēsturē iegājuši kā "Rožu revolūcija". Ševardnadze bija spiests atkāpties no amata.
Savus pēdējos dzīves gadus Eduards Ševardnadze pavadīja rezidencē ārpus Tbilisi, rakstot memuārus par laiku, kad viņš palīdzēja izlemt Eiropas nākotni.
