Izskan pat ziņas, ka ASV un Krievija jau panākušas mutisku vienošanos par Sīrijas konflikta izbeigšanu.
Bet tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele cer, ka Sīrijas konflikta atrisināšana ļautu pārvarēt pašreizējo bēgļu krīzi, vienlaicīgi atzīstot, ka ar līdz šim pieņemtajiem Eiropas Savienības pasākumiem problēmu atrisināt neizdosies.
Laikā, kad Eiropas Savienības valstis pārņem nepieredzētais bēgļu pieplūdums no Tuvajiem Austrumiem, gan Eiropas valstu, gan arī citu pasaules lielvaru līderi arvien aktīvāk sāk diskutēt par to, ka šīs krīzes izbeigšanai ir nepieciešams likvidēt bēgļu plūsmas galveno cēloni. Proti, ir nepieciešams izbeigt jau vairāk nekā četrarpus gadus ilgušo konfliktu Sīrijā, kurš gan Eiropas ekonomiskās krīzes, gan krītošo naftas cenu, gan arī Ukrainas konflikta dēļ bija atbīdījies politiskās dienaskārtības otrajā plānā.
Taču tagad, Eiropai nespējot tikt galā ar lielo patvēruma meklētāju skaitu un aktualizējoties diskusijām par cīņu ar grupējuma “Islāma valsts” kaujiniekiem, Sīrija atkal kļuvusi par daudzu valstu un organizāciju intereses objektu.
Lai arī pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par pieaugošajām bažām par Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanos Sīrijā, nemaz neminot negatīvo attieksmi pret Krievijas darbībām Ukrainā, arvien vairāk ekspertu arī atzīst, ka faktiski bez Maskavas atbalsta Sīrijas konfliktu atrisināt nebūs iespējams.
Ceturtdien izskanējusi informācija, ka Krievija un Amerikas Savienotās Valstis ir panākušas mutisku vienošanos par to, kā izbeigt Sīrijas konfliktu. Tā paziņojusi Sīrijas prezidenta padomniece Butaina Šaabana. Pēc viņas vārdiem, ASV atzīstot, ka Krievijai ir dziļa izpratne par šo reģionu, kā arī labāks situācijas novērtējums. Padomniece arī norāda, ka Rietumu nostājā pret Sīrijas karu esot manāmas pārmaiņas, kas liek cerēt uz drīzu saspīlējuma mazināšanos.
Šādi izteikumi nākuši klajā pēc tam, kad ASV valsts sekretārs Džons Kerijs bija paziņojis, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada aiziešanai no amata nav jānotiek šodien vai šomēnes. Līdz šim ASV Asada atkāpšanos bija izvirzījusi par galveno priekšnoteikumu Sīrijas miera procesa virzībai uz priekšu.
Trešdien arī Francijas prezidents Fransuā Olands aicinājis sasaukt starptautisku Sīrijas miera procesam veltītu konferenci, uz kuru būtu jāuzaicina visas tās valstis, kuras ir gatavas sniegt savu ieguldījumu Sīrijas kara izbeigšanā. Olands gan arī joprojām uzskata, ka bez Bašara al Asada aiziešanas īstas pārmaiņas valstī nebūs iespējamas.
Nedaudz citu viedokli ceturtdien paudusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Pēc viņas vārdiem, par turpmāko situācijas stabilizēšanu Sīrijā ir jārunā ar pēc iespējas lielāku skaitu iesaistīto personu un tas nozīmē sarunas arī ar pašu Bašaru al Asadu.
Merkele uzskata, ka jārunā ir ne tikai ar ASV, Krievijas un Sīrijas pārstāvjiem, bet arī ar tādiem reģiona ietekmīgākajiem spēlētājiem kā Irāna vai Saūda Arābija. Komentējot Eiropas Savienības līderu ārkārtas samitu, kurā tika pieņemts lēmums piešķirt Sīrijas kaimiņvalstīm vienu miljardu eiro bēgļu jautājuma risināšanai, Merkele atzinusi, ka Eiropa ir apzinājusies problēmas apmērus un parādījusi vienotību. Taču, no otras puses, Vācijas kanclere atzīst, ka ar līdz šim pieņemtajiem pasākumiem problēmu noteikti atrisināt neizdosies.
Jau ziņots, ka jau 2012. un 2014. gadā Šveices pilsētā Ženēvā notika Sīrijas miera konferences, taču tām nebija pozitīva rezultāta. Toreiz rietumvalstis un Sīrijas prezidenta Bašara al Asada oponenti prasīja viņa aiziešanu no amata, savukārt Krievija iestājās par al Asadu, norādot, ka viņš cīnās pret terorismu.
Sīrijā karš notiek jau aptuveni trīs gadus. Tā laikā dzīvības ir zaudējuši ne tikai 250 000 cilvēku, bet daudzi ir devušies bēgļu gaitās vai nu Sīrijā uz citiem reģioniem, vai uz tuvējām valstīm – Jordāniju, Libānu, Turciju vai arī uz kādu no Eiropas valstīm.
