Boriss Ņemcovs
Dzimis 1959.gadā
1991.-1997.gadā bija pirmais Ņižņenovgorodas apgabala gubernators
1997.gadā kļuva par Enerģētikas ministru un bijis arī vicepremjers
1997.-1998.gadā bija Krievijas Federācijas Drošības padomes loceklis
1998.gadā izveidoja liberālu kustību „Jaunā Krievija”, kas vēlāk kļuva par vienu no partijas „Labējo spēku savienība” pamatiem
Sākot ar 1990.gadu vairakkārt tika ievēlēts Krievijas parlamentā, tostarp bijis arī Valsts Domes spīkera vietnieks
Pēc 2003.gada darbojies biznesā un bija Ukrainas prezidenta ārštata padomnieks
2008.gadā bija viens no demokrātiskas kustības „Solidaritāte” iniciatoriem
2012.gadā kļuva par partijas „Republikas partijas Krievija – Tautas brīvības partija” līdzpriekšsēdētājiem
Ņemcovs bija pazīstam kā vairāku korupcijas ziņojumu autors un Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis, kā arī viens no 2007.gada „Nepiekrītošo marša” un vēlāk protestu „Par godīgām vēlēšanām” organizētājiem.
Saasinoties notikumiem Ukrainā, Ņemcovs asi kritizējis Krievijas ārpolitiku. Bijis kongresa „Ukraina-Krievija: dialogs” dalībnieks. Pērn septembrī viņš parakstīja prasību „pārtraukt agresīvo avantūru: izvest no Ukrainas teritorijas krievu spēkus un pārtraukt propagandu, materiālo un militāro atbalstu bruņotiem pašpasludinātās pārvaldes pārstāvjiem”.
Vēstīts, ka Ņemcovu pulksten 23.40 pēc vietējā laika uz tilta iepretim Kremlim Maskavā nošāva. Brīdī, kad Ņemcovs pastaigājies ar kādu sievieti no Ukrainas, uz viņu vairāki cilvēki raidījuši sešus līdz septiņus šāvienos. Ņemcovs nomira uz vietas. Sieviete nav ievainota, taču viņai ir nepieciešama psihologa palīdzība. Joprojām nenoskaidrots uzbrucējs no automašīnas raidījis četrus šāvienus mugurā un no notikuma vietas pazudis. Slepkavība notikusi uz Lielā Akmens tilta ar skatu uz Kremli.
Ziņa par 55 gadus vecā opozīcijas partijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību ir izplatījusies uguns ātrumā un burtiski uzspridzinājusi, piemēram, interneta sociālās saziņas vietni "Twitter". Te visas nakts garumā cieņas apliecinājumi aizgājējam un līdzjūtība Ņemcova ģimenei mijas ar ļoti asu Kremļa un Putina varas nosodījumu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzreiz pēc notikušā pauda līdzjūtību Ņemcova draugiem un radiem. Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs akcentējis, ka Ņemcovs nav bijis pastāvošanās valsts vadības ienaidnieks. Savukārt Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs aicinājis slepakvību izmeklēt taisnīgi un godīgi.
Viens no Ņemcova tuvākajiem līdzgaitniekiem, bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs atzina, ka ir satriekts par notikušo. "21.gadsimtā opozīcijas līderis tiek atklāti nošauts pie Kremļa sienām. Šī valsts iet pretī bezdibenim," sacīja Kasjanovs. Līdzīgas sajūtas pauda vēl viens Ņemcova kolēģis Iļja Jašins - viņam neesot šaubas, ka ir notikusi politiski motivēta pasūtījuma slepkavība.
Boriss Ņemcovs intervijas laikā Latvijas Radio. Intervē LR4 žurnāliste Alla Arkadjeva. Foto: Latvijas Radio
Nožēlu par notikušo izteicis arī šaha lielmeistars Garijs Kasparovs - arī zināms Kremļa kritiķis."Esmu satriekts dzirdēt par ilggadējā opozīcijas līdera Ņemcova brutālo slepkavību. Iešauts četras reizes - reizi par katru no viņa četriem bērniem," viņš tvītoja. "Viņš vienmēr ticēja, ka Krievija var mainīties bez vardarbības. Pēc 2012.gada [kad Putins atkal kļuva par prezidentu], es tam vairs neticēju," rakstīja Kasparovs, piebilzdams, ka Ņemcovs nekad nekādas pārmaiņas Krievijā vairs nepieredzēs.
Devastated to hear of the brutal murder of my long-time opposition colleague Boris Nemtsov. Shot 4 times, once for each child he leaves.
— Garry Kasparov (@Kasparov63) February 27, 2015
„Borisa nāve ir bēdas man un visai manai ģimenei,” tā paudis Krievijas varas vajātais disidents Mihails Hodorkovskis.
Sašutumu un neizpratni par notikušo ir izteikuši pasaules līderi. ASV prezidents Baraks Obama notikušo nosauca par "brutālu slepkavību" un aicināja Krieviju izmeklēt lietu atklāti. Obama, kurš ar Ņemcovu ir ticies 2009.gadā, pauda, ka atceras Ņemcovu kā cilvēku, kurš bija gatavs drosmīgi cīnīties ar korupciju Krievijā. Savukārt Eiropas padomes priekšsēdētājs Torbjorns Jaglands atzinis, ka ir šokēts par notikušo. "Es esmu šokēts un satriekts par opozīcijas līdera Ņemcova nošaušanu. Slepkavām ir jāsaņem taisnīgs sods," norādīja Jaglands, vēsta BBC.
Boriss Ņemcovs vizītes laikā Rīgā, Okupācijas muzejā. Foto: Latvijas Radio
Satriekti par notikušo ir arī Ukrainas līderi. "Krievijas patriots un tajā pašā laikā Ukrainas draugs. Tas ir tas, ko mēs vienmēr atcerēsimies par Borisu Ņemcovu," rakstīja Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks. Savukārt Ukrainas prezidetns Petro Porošenko pauda, ka Ņemcovs allaž ir bijis tilts starp Ukrainu un Krieviju.
Shock. Borys was murdered. It is hard to believe. I have no doubt that murderers will be brought to justice. Sooner or later. Rest in peace.
— Петро Порошенко (@poroshenko) February 27, 2015
Патріот Росії і, водночас, великий друг України. Таким був і саме таким залишиться в нашій пам’яті Борис Нємцов. R.I.P.
— Arseniy Yatsenyuk (@Yatsenyuk_AP) February 27, 2015
Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda, ka šī slepkavība ir "apliecinājums tam vājprātam," kas valda Krievijā.
RU opozīcionāra B.Ņemcova slepkavība ir apliecinājums tam vājprātam, kas valda RU, līdzjūtība ģimenei, vāra cerība uz objektīvu izmeklēšanu
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) February 27, 2015
Pagaidām nav skaidrības par svētdien plānotā gājiena likteni, kas bija plānots Maskavā pret karu Ukrainā. To sauca arī par antikrīzes gājienu. Ņemcovs bija viens no šī gājiena rīkotājiem. Sestdienas rītā viņa kolēģi rosināja gājienu pārdēvēt par sēru gājienu, taču Maskavas mērija, kas iepriekš bija atļāvusi rīkot antikrīzes gājienu, iebilst, ka tagad to uzreiz nevar pārdēvēt par sēru gājienu.
Kā atgādinājums tiek vēl un vēl pārpublicēts Ņemcova sacītais vienā no viņa pēdējām intervijām Baltkrievijas televīzijas kanālā, proti: „Es baidos, ka Putins mani nogalinās.” Ņemcovs arī savos pēdējos aicinājumos saziņas vietnēs internetā ir aicinājis visus, kas iestājas pret karu Ukrainā un Putina agresiju pulcēties mītiņam, kas bija paredzēts svētdien.
Daudzi velk paralēles arī ar faktu, ka pirms divdesmit gadiem 1. martā tika nogalināts arī pazīstamais žurnālists Vladislavs Ļistjevs, kurš viens no pirmajiem valstī sāka kritizēt padomju varu.
