Eiropas Savienības un Francijas prezidenta Fransuā Olanda rīkotā donoru konference Briselē pulcējusi līderus un valdības pārstāvjus no aptuveni 100 pasaules valstīm un daudzām starptautiski zināmām palīdzības organizācijām. Ieradies arī Mali prezidents Dionkunda Traore.
Mali, šobrīd ir pasaules un arī Eiropas redzeslokā kā ļoti trausla drošības zona, kur korumpētajā, slikti pārvaldītajā, nabadzīgajā un ilgstošu sausuma nomocītajā valstī saknes viegli laist starptautiskajam terorismam. Vēl nebūt ne tik sen par Mali runāja kā par iespējamu „Afganistānu divi”, kad, izmantojot nemierus un apjukumu, un nabadzību pašā valstī, Mali ziemeļus pārņēma naidīgi islāma grupējumi, ieviešot barbariskus likumus un spiežoties arvien dziļāk zemes iekšienē, lai iekarotu arvien lielākas teritorijas.
Pēc tam, kad ar karaspēku Mali ieradās tās bijusī kolonizatore Francija, drošības situācija valstī ir uzlabojusies. Tagad Mali teritorijā jau oficiāli strādā arī Eiropas Savienības karavīru misija, kuri apmāca novājināto un neattīstīto valsts armiju, bet vasarā ieradīsies arī vairāk nekā 12 tūkstoš ANO miera uzturētāju. Jūlijā Mali gaidāmas vēlēšanas, un tas, kā uzskata eksperti, būtu ļoti svarīgs pagrieziena punkts, lai valsti atgrieztu stabilitātes sliedēs. Taču arī tam, tāpat kā cīņai ar badu un nabadzību, Mali trūkst līdzekļu.
Terorisms, diemžēl, nezina robežas, un, ja tas atrod auglīgas saknes nestabilajā Mali, Eiropa var būt apdraudēta.
Mēs jau tik daudz esam mācījušies no tā, ka - ja pasaule aizver savas acis valstīm, kas ir grūtībās, un tās kļūst par teroristu drošu patvērumu, maksājam mēs visi. Somālija ir viens no tādiem piemēriem. Šajā atvērtajā un kustīgajā pasaulē mēs šādas nežēlastībā kritušas valstis nevaram atļauties nevienā pasaules malā,” saka par humāno palīdzību atbildīgā Eiropas Savienības komisāre Kristalīna Georgijeva.
Pusmiljardu eiro Mali gatavojas piešķirt Eiropas Komisija, vairākus simtus miljonus eiro – Francija, un atšķirīgas summas arī citas valstis. Ar šiem aptuveni diviem miljardiem eiro pietiktu, lai īstenotu pusi no Mali paredzētajiem atjaunošanas plāniem un palīdzētu pusmiljonam bēgļu un no sausuma un neražu dēļ badu cietušajiem cilvēkiem. Kā konferencē norādīja vairāki eksperti, visvairāk vajadzību ir karu pieredzējušajos ziemeļos, kur daudzas lietas jāveido no nulles – ūdens sistēmas, elektrība, jāatjauno valsts administrācija un tamlīdzīgi.
Apzinoties Mali neatliekamās vajadzības, pasaule arī skatās, lai palīdzību Mali sniegtu, domājot par to, ka šis atbalsts nebūs mūžīgs, norāda ANO Pasaules Pārtikas programmas izpilddirektore Arturina Kazina (Ertharin Cousin):
„Patiesībā, pirms aizvadītajā gadā sākās krīze, Mali nebija humānās programmas, bija tikai attīstības projekti. Mums bija skolu ēdināšanas, lauksaimnieku pārtikas kvalitātes un kvantitātes uzlabošanas programmas. Taču līdz ar krīzi situācija ir pasliktinājusies, un tagad ir nepieciešama arī humāna palīdzība. Mali ir valsts, kura tagad ar starptautiskās sabiedrības palīdzību vēlāk būs spējīga pabarot sevi pati.”
Aarī Latvijas Ministru kabinets nedēļas sākumā ārkārtas sēdē no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēma piešķirt 20 000 eiro jeb vairāk nekā 14 tūkstošus latu attīstības palīdzības sniegšanai Mali. Līdzīgu summu ir piešķīrusi arī kaimiņvalsts Lietuva un par pusi lielāku arī Igaunija. Latvija uz Mali jau ir nosūtījusi arī divus Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, kuri piedalās Eiropas Savienības apmācības misijā.
