30. oktobrī Zviedrija – oficiāli atzina Palestīnas valsti. Ungārija, Slovākija un Polija šo soli katra veica pirms iestāšanās ES.
Latvijas dienaskārtībā Palestīnas neatkarības jautājuma nav
Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma noraidīja pārmetumus, ka šis lēmums nācis par ātru, viņa norādīja, ka tas drīzāk nācis par vēlu. Tāpat sava paziņojuma laikā Valstrēma uzsvēra Izraēlas-Zviedrijas sadarbību daudzu gadu garumā.
„Šodien Zviedrija pieņēmusi lēmumu par Palestīnas valsts atzīšanu. Lēmums pieņemts, balstoties starptautiskās likumdošanas kritērijos. Ir teritorija, cilvēki un valdība. Neatzīt Palestīnu tādēļ, ka tā ir okupēta, nozīmētu pretrunu principam, ka agresija nedrīkst nest pozitīvus augļus. Ievērojiet, ka jau vairāk nekā 130 valstis atzīst Palestīnu. Zviedrija šajā uzskaitījumā ir 135. [..] Mēs ceram, ka Izraēla šo mūsu soli pieņems līdzsvaroti un konstruktīvi. Un ceram, ka mūsu lieliskā sadarbība turpināsies,” norādīja Valstrēma.
Savukārt Latvijas dienaskārtībā jautājums par palestīniešu pašpārvaldes kā neatkarīgas valsts atzīšanu joprojām nav, tā ziņu aģentūrai LETA, komentējot Zviedrijas lēmumus, sacīja Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs - vēstnieks Kārlis Eihenbaums un norādīja, ka Latvija pieturas pie ES nostājas par divu valstu risinājumu.
Arī Spānija atzīst Palestīnas valsti
Tikmēr novembra vidū simboliskā balsojumā Palestīnas valsti atzina Spānijas parlaments. Tā mērķis ir veicināt Izraēlas un palestīniešu konflikta mierīgu noregulējumu un Izraēlas atgriešanos pie sarunu galda. Lai gan iniciatīva nenozīmēja būtiski mainīt Spānijas Tuvo Austrumu politiku, Madride cerēja injicēt impulsu, kas palīdzētu rast risinājumu divām valstīm – Izraēlas un palestīniešu. Žurnālistiem Briselē pirms pāris nedēļām pozīciju skaidroja Spānijas ārlietu ministrs Hose Manuels Garsija - Margallo. „Mums ir sajūta, ka nav atlicis daudz laika. Vai nu ir jādara kaut kas ātri, vai divu valstu risinājums būs fiziski neiespējams,” stāsta Garsija – Margallo.
Uz šo Spānijas rīcību Izraēla reaģēja ar vilšanos, tā vēstīja ziņu kanāls „euronews.com”.
Spānijas simboliskais solis, kas bija iecerēts kā miera veicināšanas piemērs starp palestīniešiem un Izraēlu, no Izraēlas puses tika noraidīts. Izraēlas Ārlietu ministrijas pārstāvis Emanuels Našons pauda, ka šāda nostāja rada greizu situācijas risinājumu. „Mēs domājam, ka šādas parlamentu deklarācijas visā Eiropā tikai veicinās palestīniešu sajūtu, ka viņiem nav nepieciešams apspriest šo jautājumu,” rūpes pauda Našons.
Savukārt Rietumkrastā palestīnieši Spānijas parlamenta pretimnākšanu sveica. Palestīniešu pašpārvaldes amatpersona Hanana Ašravi sacīja, ka tas ir būtisks impulss miera veicināšanā. „Tagad ir impulss konstruktīvi iesaistīties atzīt Palestīnas valsti un ieguldīt tikai miera veicināšanā. Citādi Izraēla turpinās savu politiku, iznīcinot divu valstu risinājumu, iznīcinot izredzes par dzīvotspējīgu Palestīnas valsti,” pauž Ašravi.
ES sliecas atbalstīt Palestīnas valsti; ANO kritizē Izraēlu
Novembra sākumā ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni vizītes laikā Gazā paziņoja, ka pasaule „nevar atļauties” vēl vienu karu Gazas joslā un aicināja izveidot Palestīnas valsti. „Mums ir vajadzīga Palestīnas valsts – tāds ir galīgais mērķis un tāda ir ES nostāja. Ne tikai Gazas iedzīvotāji nevar atļauties ceturto karu, visa pasaule to nevar atļauties. Mēs nevaram vienkārši sēdēt un gaidīt. Ja mēs sēdēsim un gaidīsim, tas ilgs vēl 40 gadus. Mums ir jārīkojas tagad,” skaidro Mogerīni.
Tikmēr Izraēla, kā norāda euronews.com, plāno būvēt 1000 mājokļus ebreju kolonistiem pārsvarā arābu Austrumjeruzalemē. ANO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Džefrijs Feltmans vērtēja situāciju, tiekoties ar ANO Drošības padomi septembrī: „[..] šie plāni atkal rada nopietnas šaubas par Izraēlas apņemšanos sasniegt ilgstošu mieru ar palestīniešiem, jo jaunās apmetnes apdraud Palestīnas valsts dzīvotspēju nākotnē,” stāsta Feltmans.
Čomskis: Nav šaubu, ka Izraēlas armijas iesaistīta cilvēktiesību pārkāpumus
Filozofs Noams Čomskis intervijā Emijai Goldmanei vietnē democracynow.org oktobra otrā pusē, runājot par Palestīnas un Izraēlas konflikta iespējamo risinājumu un ASV lomu, sacīja, ka viens svarīgs pasākums, ko ASV varētu veikt, ir dzīvot un rīkoties līdz ar saviem likumiem.
„Viens no tiem ir tas, ko sauc par Leihī likumu. kas aizliedz nosūtīt ieročus jebkādām militārajām vienībām, kas iesaistītas konsekventos cilvēktiesību pārkāpumos.
Nav ne mazāko šaubu, ka Izraēlas armija ir iesaistīta masveida cilvēktiesību pārkāpumos. Un tas nozīmē, ka ASV ieroču nosūtīšana Izraēlai ir pretrunā ar ASV tiesību aktiem. „Amnesty International”, piemēram, jau gadiem ir aicinājusi ieviest ieroču embargo pret Izraēlu šā iemesla dēļ,” saka Čomskis.
Palestīnieši meklē valstiskumu Izraēlas okupētajā Rietumkrastā un Gazā. 2012.gada 29.novembrī ANO Ģenerālā asambleja ar vairākuma dalībvalstu atbalstu paaugstināja palestīniešu valdības statusu līdz novērotājvalstij, „de facto” atzīstot Palestīnas valsti. Toreiz lielākā daļa ES dalībvalstu šajā balsojumā atturējās. Tikmēr Izraēla ar tās sabiedrotā ASV atbalstu turpina uzstāt, ka Palestīnas valsts var tikt izveidota vienīgi sarunu ceļā starp izraēliešiem un palestīniešiem.
Tāpat tiek norādīts, ka pēdējās miera sarunas, kuras ilga deviņus mēnešus un to vidutājs bija ASV, izjuka aprīlī. Izredzes, kad tās varētu tikt atsāktas, ir visai neskaidras.
