Politoloģe uzskata - tā ir tipiska rīcība, ka īsi pirms izšķirošā balsojuma partijā tiek mobilizēti spēki par labu vienam vai otram kandidātam.
„[Žans Klods] Junkers ir Eiropas politikas veterāns pozitīvā nozīmē. Viņš ir ļoti labi pazīstams gan kā Luksemburgas premjerministrs, gan kā viens no tiem cilvēkiem, kas vienmēr ļoti atbalstījis eiro projektu, arī finanšu disciplīnu. Līdz ar to no šī kandidāta nevar būt nekādu pārsteigumu. Arī [Mišels] Barnjē ir ļoti cienījams kandidāts, taču aiz viņa nestāv iekšpolitiskais atbalsts. Līdz ar to virzība par labu Junkeram ir visnotaļ loģiska. (..) Bet pat gadījumā, ja Eiropas Tautas partijas grupa viņu izvirza, tas vēl negarantē, ka Junkers būs Eiropas Komisijas prezidents un ka portfeļu sadale būs atkarīga tikai no viņa. Tur tas kāršu izklājums ir ļoti daudzveidīgs. Tādēļ tagad pateikt, vai ir notikusi jau kāda vienošanās par portfeli [Dombrovskim], ir pāragri,” spriež Ozoliņa.
Kurš kļūs par Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu pēcteci un vai tas vispār būs Eiropas Tautas partijas kandidāts, būs atkarīgs no maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lisabonas līgums paredz, ka Eiropas Parlaments ievēlē Eiropas Komisijas prezidentu, balsoties uz Eiropas Savienības Padomes ieteikumu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus.
Jau ziņots, ka partija „Vienotība” februāra vidū oficiāli izvirzīja bijušo Latvijas premjeru Valdi Dombrovski kā Eiropas Tautas partijas kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam. Dombrovska kandidatūru atbalstīja arī partijas no Igaunijas un Lietuvas.
