Nedēļas nogalē notikušās piecu pasaules lielvaru sarunas ar Teherānu par pretrunīgi vērtēto Irānas kodolprogrammu noslēdzās bez galīgās vienošanās, taču vēl nekad iepriekš puses nav bijušas tik tuvu šāda vēsturiska līguma noslēgšanai. To atzīst visas sarunās iesaistītās puses, solot diskusijas turpināt 20-jā novembrī.
Kā pēc sarunu beigām norādījis ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, Rietumvalstis ir likušas skaidri noprast, ka tās savās galvenajās pozīcijās paliks stingras un nemainīgas, īpaši jautājumā par nepieciešamību nepieļaut kodolieroču nonākšanu Irānas režīma rokās. Viņš gan atzinis, ka gan līdzšinējās, gan turpmākās sarunas ir ļoti sarežģītas un tajās lēmumi jāpieņem ļoti atbildīgi. „Šis ir ļoti nopietns jautājums un es domāju, ka visas valstis, kas piedalījās sarunās atzīs, ka šī ir pirmā reize, kad piecas lielvaras ar jauno Irānas valdību ir apspriedušas tik daudzus iespējamos risinājumus. Kopš vēlēšanām Irānā daudz kas ir mainījies un šī ir jauna iespēja. Taču ir jārīkojas ļoti, ļoti uzmanīgi un mūsu vidū ir vienprātība, ka viss ir jāizdara pareizi. Prezidents Obama vienmēr ir skaidri teicis - nesteidzieties, mums nekur nav jāsteidzas. Mums ir jāpanāk labākā vienošanās, jo nekāds līgums ir labāks, nekā slikts līgums," norādīja Kerijs.
Sarunu laikā izskanējušais piedāvājums mīkstināt starptautiskās sabiedrības ieviestās sankcijas pret Irānu apmaiņā pret daļēju tās kodolprogrammas iesaldēšanu izpelnījies asu kritiku ASV likumdevēju rindās. Viens no vadošajiem ASV Kongresa drošības un aizsardzības jautājumu ekspertiem, republikāņu senators Lindsijs Grehems brīdinājis, ka sankciju mīkstināšanai var būt bēdīgas sekas. Pēc viņa vārdiem, Tuvajos Austrumos var izveidoties Ziemeļkorejai līdzīga situācija, norādot arī uz to, ka netiek ievērotas vitāli svarīgās Izraēla sintereses. Savukārt Senāta ārlietu komitejas pārstāvis Bobs Korkers paudis bažas par prezidenta administrāciju, kas diplomātiskā ceļā ir gatava atteikties no vairākām ļoti nozīmīgām ietekmes svirām. Republikāņu kongresmeņi apgalvojuši, ka kopā ar demokrātiem turpinās pieprasīt Irānas sankciju pagarināšanu un pat jaunu ieviešanu.
Šīs apsūdzības diezgan lakoniskā veidā gan noraidījis Džons Kerijs. „Mēs neesam akli un es nedomāju, ka mēs esam dumji! Mēs ļoti labi apzināmies, kā izvērtēt to, vai mēs darbojamies mūsu valsts un visas pasaules interesēs, īpaši ņemot vērā Izraēlu un citus mūsu sabiedrotos Tuvajos Austrumos," norāda Kerijs.
Kā norāda vairāki ASV politikas analītiķi, tā vien liekas, ka Irānas gadījumā Baraks Obama ir pieņēmis lēmumu nostāties pret ietekmīgo Izraēlas lobiju. Nacionālās Irānas - Amerikas Padomes prezidents Trita Parsi norāda, ka Izraēla un Saūda Arābija ir paudušas atbalstu Savienoto Valstu iesaistei militārā konfliktā ar Irānu, tāpēc arī ir novērojama vilšanās no šo valstu puses. Arī „RAND Corporation" domnīcas starptautiskās politikas analītiķis Alireza Nadars ir pārliecināts, ka potenciālajā līgumā ar Irānu, kas varētu palielināt šīs valsts ietekmi, gan Izraēla, gan Saūda Arābija saskata apdraudējumu savām interesēm reģionā. Citi eksperti, savukārt, uzdod jautājumu, vai un kāpēc ASV ir sākušas īstenot politiku, piešķirot atlaides un atalgojot savus ienaidniekus, vienlaicīgi sodot savus draugus un sabiedrotos.
