Obama savā uzrunā sacīja, ka ir lūdzis ASV Kongresu atlikt balsojumu par militāras rīcības apstiprināšanu pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, kamēr Vašingtona pēta Krievijas iniciatīvu, kas paredz nodot Sīrijas režīma ķīmiskos ieročus starptautiskā kontrolē.
Obama sacīja, ka viņš uzturēs personīgus kontaktus ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un nosūtīs ASV valsts sekretāru Džonu Keriju uz ceturtdien paredzētām sarunām Ženēvā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
"Ir pāragri teikt, vai šis [Krievijas] piedāvājums būs veiksmīgs, un jebkādas vienošanās gadījumā ir jāpārbauda, vai Asada režīms pilda savas saistības," brīdināja Obama.
"Tomēr šai iniciatīvai ir iespēja likvidēt ķīmisko ieroču draudus bez spēka lietošanas, sevišķi tāpēc, ka Krievija ir viena no Asada spēcīgākajiem sabiedrotajiem," atzina Obama.
Prezidents sacīja, ka ASV eskadras mīnukuģi ar spārnotajām raķetēm paliks dislocēti Vidusjūras austrumu daļā un būs gatavi veikt soda triecienu pret Sīriju.
"ASV armija nerada sīkas nepatikšanas. Pat ierobežots trieciens būs vēstījums Asadam, kādu neviena cita valsts nespētu dot," sacīja Obama.
Obama apliecināja, ka militārs spēks pret Sīriju netiks lietots, kamēr ANO ieroču inspektori nav nākuši klajā ar ziņojumu par 21.augustā notikušo ķīmisko uzbrukumu pie Damaskas, kurā nogalināti vairāk nekā 1000 cilvēku. ASV uzskata, ka ķīmiskos ieročus šajā uzbrukumā lietojis Asada režīms.
Sīrijas ārlietu ministrs Valīds al Muallems otrdien paziņoja, ka Sīrija jau esot piekritusi Krievijas iniciatīvai, kas paredz, ka Sīrijas režīms nodos savus ķīmiskos ieročus starptautiskā kontrolē.
Muallems arī sacīja, ka Sīrija vēlas parakstīt 1993.gada ANO Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, ražošanas, uzkrāšanas un lietošanas aizliegumu un par to iznīcināšanu. Sīrija ir viena no septiņām ANO dalībvalstīm, kas nav pievienojusies šai konvencijai.
