Dienā, kad visā pasaulē tika atzīmēta 70. gadadiena kopš ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas, Norvēģijas premjerministre Erna Solberga valdības vārdā oficiāli atvainojusies tām jaunajām norvēģu meitenēm un sievietēm, kurām Otrā pasaules kara laikā bija attiecības ar nacistu karavīriem vai arī bija aizdomas par šādām attiecībām. Kā paziņojusi Solberga, šīs sievietes ir kļuvušas par necienīgas attieksmes upuriem, atzīstot, ka tā laika Norvēģijas varas iestādes bieži vien ir pārkāpušas vienu no pamatprincipiem, proti, nevienu pilsoni nedrīkst sodīt bez tiesas.
Norvēģijas premjerministres atvainošanās sekojusi Holokausta un minoritāšu pētījumu centra ziņojumam par Norvēģijas pēckara darbībām. Tajā norādīts, ka intīmās attiecībās ar vācu karavīriem bija iesaistītas aptuveni 50 tūkstoši sieviešu un šajās attiecībās varētu būt dzimuši no 10 līdz 12 tūkstošiem bērnu. Viens no nacistiskās Vācijas līderiem, SS komandieris Henrihs Himlers bija iedrošinājis karavīrus radīt bērnus ar norvēģietēm, jo šīs sievietes varētu palīdzēt īstenot nacistu konceptu par āriešu rases radīšanu.
Daudzi no bērniem dzima vācu pārvaldītajās aprūpes jeb reproduktīvajās iestādēs „Lebensborn”, kuras neitrālajā Norvēģijā tika izveidotas pēc iebrukuma 1940. gadā. Sievietes, kuras bija stājušās attiecībās ar vāciešiem, tika dēvētas par "vācu meitenēm" un bieži vien tika uzskatītas par valsts nodevējām. Daudzām no viņām tika atņemtas pilsoņu tiesības, personas tika aizturētas vai izraidītas no valsts uz Vāciju kopā ar saviem bērniem. Atsevišķos gadījumos bērni tika nodoti audžuģimenēm vai arī ievietoti bērnunamos. 2000. gadā Norvēģija formāli atvainojās šiem bērniem. Par spīti tam 2007. gadā grupa šo bērnu iesūdzēja Norvēģiju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, taču šī lieta tika noraidīta noilguma dēļ.
Norvēģijas premjerministre Erna Solberga savā paziņojumā uzsvērusi, ka daudzām no meitenēm attiecības ar vācu karavīriem ir bijusi pusaudžu gadu mīlestība, citām – mūža mīlestība ar ienaidnieku karavīru vai arī vienkāršs flirts, kas atstājis iespaidu uz visu dzīvi.
Norvēģijas Holokausta un minoritāšu pētījumu centra pārstāvji atzīst, ka ir ļoti maz tādu sieviešu, kuras arī 70 gadus pēc Otrā pasaules kara joprojām ir dzīvas. Taču šāda valdības atvainošanās ir ļoti nozīmīga viņu ģimenēm un bērniem, kuriem beidzot ir iespējams saņemt vismaz daļējas atbildes par tā laika varas iestāžu rīcību.
Kā aģentūrai "France Press" pastāstījusi vēsturniece Kare Olsena, viņai nav zināms, ka šāda atvainošanās kādreiz būtu izteikta kādā citā Eiropas valstī, jo, piemēram, Francijā atriebība šādām sievietēm vairāk bija redzama nevis valstiskā līmenī, bet gan uz ielām.
