Kaut gan sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašreizējā premjera Jensa Stoltenberga Darba partija vēlēšanās varētu uzvarēt iegūstot aptuveni 30% balsu, gaidāms, ka tas nebūs pietiekami, lai ar līdzšinējās kreisi centriskās koalīcijas sabiedrotajiem Sociālistu partiju un Centra partiju varētu izveidot vēl vienu valdību.
Labējā opozīcija, kas savā kampaņā aktīvi iestājusies par Stoltenberga valdības gāšanu, domājams, kopumā sev nodrošinās parlamentā vismaz desmit vietu vairākumu. Pateicoties bagātīgajām naftas rezervēm Norvēģija ir viena no pārtikušākajām valstīm pasaulē. Bet opozīcija Stoltenbergu kritizē par nepietiekamiem ieguldījumiem citu ekonomikas sektoru attīstīšanai, veselības sistēmā un infrastruktūrā. Kritiķi norāda, ka ekonomikas izaugsmes temps pēdējā laikā sācis mazināties, Darba partijas vadītā koalīcija nepamatoti tērējusi naftas industrijas radītās finanšu rezerves. Stoltenbergs gan paudis optimismu, uzverot, ka ievērojama daļa no vēlētājiem vēl nav izlēmusi, par ko balsot.
Ja uzvarēs labējie politiskie spēki, gaidāms, ka nākamā Norvēģijas premjerministre būs 52 gadus vecā Konservatīvās partijas līdere Erna Sūlberga. Dēvēta arī par „Dzelzs Ernu”, viņa uzsvērusi, ka valsts ekonomika ir jābalsta ne tikai uz naftu.
Konservatīvie sola pazemināt nodokļus, pārdot daļu valsts akciju tādos uzņēmumos kā „Statoil”, valdību padarīt kompaktāku un atteikties no pārliekas uzņēmējdarbības regulācijas. Sūlberga iestājas arī par veselības aprūpes un infrastruktūras finansējuma palielināšanu, vienlaikus nepalielinot kopējo budžeta izdevumu apjomu.
Šobrīd parlamentā ir četras labējas partijas, kurām kopā izveidojot koalīciju, būtu vairākums. Tomēr Sūlbergai var nākties samierināties arī ar mazākuma valdību, kas Norvēģijā gan nav nekas neparasts. Divus gadus pēc labējā ekstrēmista Andersa Breivīka sarīkotā slaktiņa Stoltenberga vadītās Darba partijas jauniešu nometnē, jautājums ir par populistisko, pret imigrāciju noskaņoto Progresa partiju. Tā ir otra lielākā partija parlamentā, bet savas pastāvēšanas vēsturē valdībā nav bijusi iesaistīta. Lai gan Progresa partija mīkstinājusi savu toni, tās nostāja imigrācijas un budžeta jautājumos var radīt iebildumus no citiem potenciālās koalīcijas partneriem - kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem.
