Muhameds Hanafi pirms divām nedēļām atvēra austrumu virtuves kafejnīcu “Ali baba” vienā no Tallinas tirdzniecības centriem. Sieva Nermini gatavo, Muhameds – tirgo. Pēc viņa novērojumiem, igauņiem vislabāk garšo baklava.
Labākās dzīves meklējumos palestīnieši Muhameds un Nermini kopā ar trīs dēliem devās uz Eiropu no Libānas, noformēja Krievijas vīzu un nelegāli šķērsoja robežu ar Igauniju, kur viņiem piešķīra bēgļu statusu. Muhameds iemācījās angļu valodu un ar asistentu palīdzību uzsāka biznesu. Ar igauņu valodu pagaidām tik viegli neiet.
“Kad es eju uz skolu, mani dēli tulko man visu. Man atliek tikai klausīties,” stāsta Muhameds Hanafi.
Taču ne visi bēgļi savu dzīvi saista ar Igauniju. No 206 cilvēkiem, kas atceļoja uz valsti Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietvaros, tālāk uz Eiropu devās 88.
Igaunija sāka uzņemt patvēruma meklētājus ES programmas ietvaros 2015.gadā. Toreiz katrs otrais igaunis uzskatīja, ka bēgļi būs apdraudējums valsts drošībai.
Pagājušogad vienu no sīriešu bēgļiem notiesāja uz 10 gadiem par savas sievas aizdedzināšanu. Citu – par draudiem izdarīt to pašu – uz gadu. Taču Igaunijas Drošības policijā un Iekšlietu ministrijā valda pārliecība – bēgļi, kas atceļoja ES programmas ietvaros, neapdraud valsti.
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes pārstāve Lisa Valka stāsta, ka “galvenokārt tās ir tikai bailes, kas rodas no neziņas un tāpēc, ka tā ir jaunā situācija, bet statistika nerāda, ka būtu daudz noziegumu, ko izdara bēgļi vai iebraucēji”.
“Tā kā tās ir tikai bailes,” secina Valka.
Lai mainītu sabiedrības attieksmi pret migrantiem, atbildīgas amatpersonas devās pa reģioniem runāt par šo jautājumu. Igaunijas valdības mājaslapā izveidoja jaunu sadaļu ar faktiem par bēgļu plūsmu Eiropā. Taču tas nelīdzēja patvēruma meklētājiem integrēties Igaunijas sabiedrībā.
Pēc statusa iegūšanas bēgļus sadalīja pa Igaunijas reģioniem, kur tie jūtās vientuļi un nesaprasti. Tagad no šīs prakses atteicās un dzīvokļus bēgļiem meklē lielākajās pilsētās.
Igaunijas Sociālo lietu ministrijas padomniece Kaisa Iprusa-Tali stāsta, ka “Igaunijā kopumā ir ļoti grūti atrast viņu kopienu, tāpēc ka arābu kopiena kā tāda īsti nepastāv”.
“Un mēs dzirdējām kritiku par šo izvietošanas programmu valsts ietvaros. Taču mēs meklējam bēgļiem dzīvesvietas tur, kur būtu darbs,” skaidro ministrijas padomniece.
Pēc Igaunijas valdības lēmuma, šī valsts vairs neuzņems patvēruma meklētājus pēc pirmās ES programmas. Pretējā gadījumā tai būtu vēl jāpieņem vairāk nekā 300 cilvēki. Taču atbalstu igauņu valdībā guva priekšlikums par vēl 80 bēgļu uzņemšanu no Turcijas nākamo divu gadu laikā.
KONTEKSTS:
Pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš sāka darboties ES bēgļu pārvietošanas programma, kuras ietvaros katrai valstij bija jāuzņem konkrēts bēgļu skaits no valstīm, kur šo bēgļu bija ļoti daudz.
Latvija no Grieķijas, Itālijas un Turcijas apņēmās uzņemt 531 patvēruma meklētāju. Statistiku par to, cik daudzi no viņiem palika Latvijā, gan neviens neapkopo, tomēr zināms, ka lielākā daļa Latviju pamet.
