Nīderlandei, kura ir viena no lielākajām dabasgāzes ražotājam starp Eiropas valstīm, pēdējos gados nācies ražošanu būtiski samazināt, jo ieguvi no valsts nozīmīgākajām dabasgāzes atradnēm ir apgrūtinājušas zemestrīces un ar tām saistītie iedzīvotāju protesti, kuru iespaidā valdība nolēma samazināt dabasgāzes ieguvi. Tomēr Nīderlandes ekonomikas ministrs Henks Kamps nesen pavēstījis, ka meklēs iespējas atkal palielināt ieguvi no valsts rīcībā esošajām atradnēm Ziemeļjūrā, un pēc viņa prognozēm, to apjoms ir pietiekams vismaz 10 gadiem.
Enerģētikas konsultāciju uzņēmuma Platts analītiķis Redžinalds Ajunuma norāda, ka sabiedrībā pretrunīgi vērtētās Nīderlandes gāzes atradnes Groningenas jau šobrīd ir nozīmīgas visai Rietumeiropai, gan dēļ to ražošanas apjomam, gan iespējām regulēt tirgu.
Šis dabasgāzes lauks ir lielākais Rietumeiropā, un tas ir ļoti nozīmīgs avots elastīgām dabasgāzes piegādēm. Pēdējos gados tā ražošanas apjoms ir sasniedzis pat 60 procentus no kopējā Nīderlandes ieguves apjoma, un 2013.gadā veidoja pat 54 miljardus kubikmetru gadā. Vienīgi 2014.gadā ieguve samazinājās līdz aptuveni 42 miljardiem kubikmetru gadā, kas bija saistīts ar noteiktajiem ražošanas apjoma ierobežojumiem.
Pēc Redžinalda Ajunuma prognozēm, Nīderlandes atbildīgo iestāžu pieņemtie lēmumi pēdējos mēnešos liek prognozēt, ka Nīderlande ar nākotnes lēmumiem tomēr dos priekšroku enerģētiskās drošības apsvērumiem.
Daži Nīderlandes parlamenta deputāti vēlējās samazināt dabasgāzes ieguves apjomu pat līdz 30 miljardiem kubikmetru gadā, un aprēķini liecina, ka, ja šāds ierobežojums tiktu ieviest jau pagājušogad, tad faktiski gāzes laukam būtu jāpārtrauc ieguve jau vasaras beigās.
Tomēr tiesas pieņemtie lēmumi liecina, ka kopumā Nīderlandes amatpersonas augstāku prioritāti ir piešķīrušas apgādes drošībai, nevis vietēja mēroga drošības apsvērumiem. Tāpēc, šķiet, lai gan vietējie iedzīvotāji un politiķi Groningenā turpinās pieprasīt ieguves apjomu samazinājumu, visticamāk, viņu pūliņi nebūs sekmīgi.
Nīderlandes centieni lielā mērā sakrīt ar Eiropa Savienībā izvirzītajām prioritātēm enerģētikas politikas ietvaros, kas paredz gan importa radītā sloga mazināšanu, gan arī dinamiskāka energoresursu tirgus veidošanu.
Jau pērn Eiropas Savienības komisārs Marošs Šefkovičs, diskutējot par topošo Enerģētikas savienību, Eiropas valstis aicināja atcerēties, ka šobrīd Eiropas Savienība ir viens no lielākajiem gāzes importētājiem pasaulē: "Es domāju, ka mums jādara, ko vien varam, un mums noteikti jācenšas izvērtēt iespējas kopīgi iepirkt dabasgāzi. Es zinu, ka tas nav vienkāršs jautājums un tam ir daudzi iespējamie attīstības scenāriji, un mēs varam to uzsākt, tikai pilnīgi respektējot konkurences un PTO noteikumus. Bet es domāju, ka mums ir noteikti jāpamēģina – mēs esam lielākais klients, mēs importējam ļoti daudz gāzes. Un es uzskatu, ka, būdami liels klients, mēs esam pelnījuši arī attiecīgu attieksmi. Un šī vienotā pieeja šajā ziņā noteikti palīdzētu."
Jāpiebilst, ka vēl jūnijā Nīderlandes valdība, ņemot vērā iedzīvotāju uztraukumu par zemestrīču risku, lēma par iespēju samazināt dabasgāzes importu līdz 30 miljardiem kubikmetru gadā. Tomēr analītiķu aplēses liecina, ka, piemēram, bargas ziemas gadījumā pēdējos gados īstenotais ieguves apjomu samazinājums Groningenas reģionā var kļūt par nozīmīgu pārbaudījumu Rietumeiropas reģionam.
