Sociāldemokrātu partijas līderis Dideriks Samsoms norādījis - ja šādu plānu pieņemtu, tad tas jāievieš, sākot ar pavasari, kad varētu sākties jauns patvēruma meklētāju vilnis.
Tikmēr Zviedrija, kas, rēķinot pēc iedzīvotāju skaita, ir lielākā patvēruma meklētāju uzņēmēja, paziņojusi, ka varētu deportēt aptuveni pusi no valstī iebraukušajiem migrantiem.
Politiskās debates par to, kā adekvāti reaģēt uz patvēruma meklētāju pieplūdumu, turpinās pilnā sparā un uzmanības centrā ir Grieķija un Turcija. Grieķijai jau piedraudēts pat ar izslēgšanu no Šengenas zonas par nespēju tikt galā ar bēgļu plūsmu, uz ko Atēnas atbildējušas, vainojot Turciju, bez kuras aktīvas līdzdalības un cilvēku pārvadātāju apkarošanas otrpus krastam situāciju uzlabot nav iespējams.
Tagad Eiropas Savienības prezidējošā valsts Nīderlande nākusi klajā ar plānu, kas uzrunā abas valstis. Tas paredz, ka Eiropas Savienības pārējās valstis uzņems 250 000 pašlaik Turcijā esošu migrantu gadā, taču visus pārējos, kas nelegāli cenšas sasniegt Grieķijas krastus no Turcijas, ar prāmjiem sūtīt atpakaļ uz Turciju.
Paredzēts, ka par šo plānu un tā detaļām risināsies aktīvas sarunas un nākammēnes uz Nīderlandi dosies arī Turcijas premjerministrs.
Nīderlandes premjers Marks Rute izteicies, ka Eiropas Savienībai pašlaik ir sešas līdz astoņas nedēļas, lai panāktu vienošanos, ņemot vērā pavasara tuvošanos un gaidīto jauno masveida migrantu vilni, kad siltāka laika dēļ ievērojami samazināsies Vidusjūras šķērsošanas risks.
Paredzams, ka Nīderlandes vadītās sarunas būs ļoti sarežģītas, īpaši jautājumā par migrantu sadali starp dalībvalstīm.
Līdzšinējās kvotu sistēmas ietvaros līdz šim pārvietots vien niecīgs bēgļu skaits, un vairākas Centrāleiropas valstis atteikušās bēgļu uzņemt vispār, tikmēr lielākās bēgļu uzņēmējas – Vācija un Zviedrija – pašlaik ir pārslogotas saistībā ar nepieciešamās bēgļu uzņemšanas infrastruktūras izveidi, centri ir pārpildīti un iebraucēju reģistrēšana ievērojami kavējas.
Lai mazinātu krīzes apjomus, Zviedrija paziņojusi, ka grasās deportēt aptuveni pusi no 160 000 pērn valsti sasniegušajiem migrantiem.
“Mēs rēķinām, ka nākamo gadu laikā aptuveni 60 līdz 80 tūkstošiem būs jāatgriežas savā izcelsmes valstī. Pirmkārt, mēs ceram uz brīvprātīgu sadarbošanos, sniedzot pareizu motivāciju, taču kā pēdējo glābiņu esam gatavi izmantot arī spēku,” sacīja Zviedrijas iekšlietu ministrs Anderss Igemans.
Tikmēr jaunākie dati liecina, ka tikai šomēnes par spīti zemākām temperatūrām Grieķijā nokļuvuši 46 tūkstoši migrantu. Dati liecina, ka vismaz 224 cilvēki, to skaitā bērni, gājuši bojā Vidusjūrā, Grieķijas krastus tā arī nesasniedzot. Aplēses liecina, ka pērn Grieķijas salās no Turcijas ieradās 850 000 cilvēku. Lēsts, ka pērn ES ieradās vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju un migrantu.
