Internetā jau ceļo reklāmas rullītis par Nīderlandi, kas uzņemas prezidentūru ES. Šī jau ir 11. reize Nīderlandes vēsturē, kad valstij ir jāuzņemas ES sešu mēnešu vadības darbs, taču, kā lēš eksperti, diezin vai Nīderlande jebkad iepriekš būs piedzīvojusi tik lielu bloka spriedzi un vai tai jebkad būs bijis jābūt gatavai tik lielam ārkārtas sanāksmju skaitam. Par to, vai Nīderlandei vajadzēs rēķināties ar šādu ritmu, šaubās retais, un to savā plānoto darbu redzējumā neslēpj arī pati Nīderlandes valdība.
Prezidentūras prioritātes būs migrācija un starptautiskā drošība, arī inovācijas, jaunas darba vietas un spēcīgas eirozonas veidošana.
„Nīderlandes prezidentūrai vajadzēs tikt galā ar sešiem ļoti grūtiem mēnešiem,” viesojoties Hāgā, sacīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
„Pasaule ir mainījusies. Tas laiks, kad ES varēja sacīt, ka tā nekad iepriekš nav dzīvojusi tik drošā un augošā vidē, vairs nav realitāte. Arī pati ES ir manījusies. Dalība ES pati par sevi tagad ir citādāka," vērtē Mogerīni.
Bez jau iepriekš minētajiem izaicinājumiem Nīderlandei būs jārēķinās arī ar Lielbritānijas prasībām veidot jaunas attiecības ar bloku. Jau vēstīts, ka 2017. gadā Lielbritānija gatavojas rīkot referendumu, kurā tauta izlemtu, vai valstij jāpaliek Eiropas Savienības sastāvā.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons cer tuvākajos mēnešos sarunās ar citu ES dalībvalstu vadītājiem panākt tādu vienošanos par Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar Briseli, ko būtu iespējams, tā sacīt, pārdot vēlētājiem līdz referendumam, lai galu galā sabiedrība tomēr izšķirtos par Apvienotās Karalistes palikšanu blokā.
„Lielbritānijas izstāšanās no ES nogalinātu Londonu,” tik skarbi par šā soļa ietekmi uz Lielbritānijas ekonomisko potenciālu un finanšu centru izteicies Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, taču viņam tuvākajos mēnešos nāksies saspringt tādam dialogam ar prasīgajiem britiem un pārējiem bloka partneriem, lai apmierināti būtu visi.
Arī pašmājās Nīderlandi gaida politiski svarīgs brīdis.
Aprīlī iedzīvotājiem jādodas pie tautas nobalsošanas urnām, lai izteiktu viedokli par to, vai ir atzīstams ES tirdzniecības līgums ar Ukrainu. Šādu tautas piekrišanu prasa Nīderlandes Konstitūcija. Valstī vēl arvien svaigas ir traģēdijas rētas, kad virs Austrumukrainas notrieca pasažieru lidmašīnu ar 298 cilvēkiem uz klāja, no kuriem lielākā daļa bija Nīderlandes pilsoņi. Īpaši izveidotu pētnieku komisiju rezultāti apgalvo, ka lidmašīnu ir notriekuši Kremļa atbalstītie prokrieviskie seperātisti, taču izpēte vēl turpinās.
Eksperti saka, ka Nīderlandes acis pēc šā notikuma ir atvērušās par īsto politiku Krievijā un to, cik lielu nozīmi arī uz Eiropas Savienības dzīvi atstāj konflikts Ukrainā. Tomēr tas, kā tas varētu ietekmēt referenduma rezultātus, pagaidām ir grūti prognozējams, tā kā daļa sabiedrības ar balsojumu paudīs atbalstu vai protestu arī pret konservatīvi liberālā Marka Rutes valdību.
Nīderlandē patlaban visai strauji atdzimst arī eiroskepticisma vilnis, kura visaktīvākais virzītājs ir labējo populistu „Brīvības partijas” vadītājs Gērts Vīlders. Skandalozais politiķis pazīstams kā viens no asākajiem pretiniekiem migrācijai un islāmam.
Pēc Nīderlandes jau vasarā prezidentūru ES uzņemsies Slovākija.
