Vienošanās ar Turciju par bēgļu plūsmas apturēšanu ir labākais no sliktākajiem problēmas risinājumiem, ko spējusi piedāvāt Eiropas Savienība. Tās būtība ir matemātiski vienkārša – visi migranti, kas nelegāli šķērsojuši Egejas jūru, cenšoties tikt no Turcijas krastiem līdz grieķu salām, tiks atgriezti Turcijā. Savukārt Eiropa apņemas par katru šādi atgriezto cilvēku uzņemt vienu Sīrijas bēgli, kas būs izgājis atbilstošo pārbaudes kārtību.
Lai arī vienošanās praktiskā puse ir spēkā kopš aizvadītās svētdienas, būtiskas izmaiņas Grieķijā nejūt. Migranti vēl aizvien paliek iesprostoti Grieķijā, un to skaits aizvien pieaug.
Cerības un neatbildētie jautājumi
Sirdi plosošas ainas ar bēgļu un migrantu ģimenēm, kas necilvēciskos apstākļos dzīvo Grieķijas ostā un pierobežā, pamazām sāk pazust no ārvalstu mediju uzmanības. Kopš aizvadītā Eiropas Savienības un Turcijas līderu samita kļuva skaidrs – risinājums, lai arī problemātisks, tomēr ir rasts. Slikts risinājums ir labāk, nekā tā trūkums. Bēgļu problēma Eiropas Savienības mājā ir samilzusi tiktāl, ka ignorēt to arī tālāk kļuva neiespējami. Tāpēc Turcijas gatavība uzņemt atpakaļ no tās krastiem nelegāli izceļojušos bēgļus pat apmaiņā pret naudu un papildu labumiem ir tikai apsveicama.
Īpaši priecīgi ir Grieķijas tūrisma jomas pārstāvji, ko sarunā ar Latvijas Radio apliecina Atēnu izglītības un izpētes institūta tūrisma nodaļas vadītāja Valia Kasimati.
“Mēs redzam, ka bēgļu plūsmas, kas nāk no Turcijas Grieķijā caur salām Egejas jūras austrumos, ir ietekmējusi tūrismu šajās salās – pērn šo salu daļa attiecībā pret kopējo tūrisma plūsmu ir samazinājusies par 2,5 procentpunktiem,” stāsta Kasimati.
“Tāpēc mēs ceram, ka šī vienošanās sekmēs sadarbību Grieķijas un Turcijas starpā, lai varētu kontrolēt bēgļu plūsmu, ko spēj uzņemt grieķu sabiedrība un lai Grieķijas tūrisms neciestu zaudējumus,” viņa piebilst.
Taču grieķu optimismam ir gara šaubu ēna. Vienošanās, lai arī ārēji gluda, slēpj virkni neatbildētu jautājumu. Piemēram, kas notiks ar tiem bēgļiem un migrantiem, kas tikuši Grieķijā pirms liktenīgā samita un pēc robežu slēgšanas. Šobrīd šis skaitlis ir vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku – aptuveni trešdaļa ir bērni, kuriem vajag ne tikai ēdienu un patvērumu, bet arī atbilstošu medicīnisko aprūpi, izglītības iespējas.
Bēgļi Grieķijā dzīvo neziņā
Pirejas ostā, kur šobrīd ir aptuveni 5000 cilvēku, uzturas arī Abdula Mahamuds. Viņam ir 26 gadi, pabeidzis universitāti ar specialitāti biznesa administrēšanā. Kopā ar savu grūtniecības stāvoklī esošo sievu Abduls ir veicis bīstamu un arī dārgu (samaksājis kopumā 800 dolārus) ceļu no Sīrijas pilsētas Alepo līdz Turcijai un tālāk Lezbas salai. Nu jau 14 dienas ģimene dzīvo teltī Pirejas ostā.
“Mēs esam kā tumsā, nezinām, ko lai dara. Mēs bez mājām, bez cerības, bez nekā. Mēs vēlamies būt Vācijā, Austrijā, Somijā, kaut kur, kur ir drošs, jo esam bēguši no kara Sīrijā. Tagad mēs gaidām, kad parādīsies kāda cerība, mēs gaidām kaut ko. Es mīlu grieķu tautu, šie cilvēki ir ļoti labsirdīgi, arī policisti ir labi. Bet mēs nevaram palikt šeit,” saka Mahamuds.
Tālākais Grieķijā iesprostoto iebraucēju liktenis pagaidām nav pilnīgi skaidrs. Visticamāk, viņus izvietos uzturēšanas nometnēs, kas atšķirībā no iepriekšējām paliks par slēgta tipa iestādēm. Vai tālāk kāda no Eiropas valstīm būs gatava viņus uzņemt, vai arī viņi ir uz palikšanu Grieķijā – pagaidām nav zināms.
Bažas par vienošanās īstenošanu
Grieķijas radiostacijas “Parapolitika” ziņu direktors Lambros Kalarritis uzskata, ka šie cilvēki kļūs par papildu slogu krīzes nomocītajai valstij.
“Būs ļoti sarežģīta situācija. Mēs runājam par skaitļiem, ko nevar uzturēt neviena valsts, it īpaši ņemot vērā, ka Grieķija ir tādā ekonomiskā situācijā, ka nespēj palīdzēt visiem šiem cilvēkiem. Mēs runājam par 50 - 60 tūkstošiem šobrīd un vēl 150 tūkstoši, līdz pat 200 tūkstoši bēgļu un migrantu varētu nākt klāt. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāsniedz ekonomisks atbalsts un personāls, lai palīdzētu Grieķijai tikt galā ar problēmu. Pagaidām šī palīdzība nāk ļoti lēni,” norāda Kalarritis.
Eiropas–Turcijas līgums pagaidām nav apslāpējis migrantu vēlmi šķērsot Egejas jūru. Ik dienu aptuveni tūkstotis cilvēku sēžas piepūšamajās laivās, lai pietauvotos grieķu krastiem. Taču kopš 20.marta viņi paliek reģistrācijas punktos grieķu salās, kur notiek pārbaudes process. Lai stiprinātu grieķu administrēšanas spējas, uz Grieķijā tiks nosūtīti 2300 eksperti no Eiropas valstīm. Uz salām ieradušies arī 25 Turcijas speciālisti, kas sadarbosies migrantu atgriešanā.
Šis process varētu aizņemt piecas līdz septiņas dienas un reāli sāksies pēc 4.aprīļa. Turcijas vēstniecības Grieķijā padomniece Feiza Barutcu Atēnu izglītības un izpētes rīkotajā diskusijā paudusi cerību, ka šobrīd jautājums ir “izkustējies no vietas”.
“Es ceru, ka vidējā termiņā ļoti bīstamie Egejas jūras šķērsošanas gadījumi apstāsies. Pirmkārt, tāpēc ka Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija ir slēgusi savas robežas un šī informācija jau ir izplatījusies. Tika raidīts signāls, ka, pat tiekot līdz Grieķijas salām, pastāv divas iespējas – vai nu jūs iestrēgsiet Grieķijā, vai, man šķiet, vēl sliktāk, jūs tiksiet nosūtīts atpakaļ uz Turciju. Un šī ideja, ko faktiski mēs esam piedāvājuši Eiropas Savienībai, ir nevis pārkāpt indivīda tiesības Egejas jūrā, bet nodrošināt to, lai vidējā termiņā visu bēgļu/migrantu tiesības un drošība tiktu aizsargāta Turcijas robežās,” saka Feiza Barutcu.
Citādās domās ir grieķu žurnālists Lambros Kalarritis. Viņš pauž stipras bažas par to, cik efektīvi darbosies jauna bēgļu pārdales un apmaiņas sistēma. Gan no Eiropas Savienības puses, gan, galvenokārt, no Turcijas puses.
“Izskatās, ka Turcija nevēlas efektīvi apkarot bēgļu un migrantu plūsmas nevis tāpēc, ka nespēj to izdarīt, bet politiskas gribas trūkuma dēļ. No otras puses, ņemot vērā terorisma aktus Eiropā, ES valstis nelabprāt uzņems bēgļus un migrantus, jo viņu sabiedrības reaģē un vēlas apturēt ārzemnieku uzņemšanu savā teritorijā. Tātad Grieķija nonāks starp divām pusēm, neviena no kurām nevēlas īstenot vienošanos. Būs drošības, ekonomiskas, demogrāfiskas problēmas. Būs sarežģīta situācija, kas pasliktinās Grieķijas stāvokli,” saka Kalarritis.
Cenšoties panākt pievilcīgāku bēgļu uzņemšanu 28 Eiropas Savienības valstīs, dalība šajā procesā nu padarīta par brīvprātīgu. Ņemot vērā izteiktu pretestību no daudzām dalībvalstīm, cerēt uz ātru un viendabīgu bēgļu pārdali nenākas. Vietā būs pieminēt, ka saskaņā ar jauno vienošanos Eiropa apsolījusies pārņemt no Turcijas līdz pat 72 tūkstošiem Sīrijas bēgļu. Un te runa ir tikai par Sīrijas bēgļiem. Attiecībā uz pārējiem migrantiem no Irākas, Afganistānas, Pakistānas, kuru mājās arī grand sprādzieni un kas veido pusi no visas migrantu plūsmas, Eiropa šobrīd ir pagriezusi muguru. Vismaz pagaidām bēgļu krīzes risināšanas plāns stipri atgādina kāršu namiņu, kas draud izjukt, izkrītot jebkurai no kārtīm.
