Savukārt ASV mudina sabiedrotās valstis Eiropā panākt, lai kaujas gatavībā būtu vairāk sauszemes bataljonu, lidmašīnu un kuģu. Tas domāts par iespējamiem draudiem no Krievijas puses.
ASV plānā paredzēts, ka NATO dalībvalstīm 30 dienu laikā pēc trauksmes izsludināšanas būtu jābūt gatavām aktivizēt 30 sauszemes bataljonus, 30 gaisa spēku iznīcinātāju eskadriļas un 30 kuģus.
Par visiem šiem jautājumiem gala lēmumi būs jāpieņem NATO dalībvalstu vadītājiem jūlijā, sanāksmē Briselē, taču izskan, ka arī līdz tam vēl priekšā virkne drošības izaicinājumu, kas var ietekmēt situāciju pasaulē.
Viens no tiem ir iespējamā lielāko NATO dalībnieču ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Tā paredzēta 12.jūnijā Singapūrā . Abu valstu saspīlētās attiecības kodoljautājumos tiek uzskatītas par vienu no sarežģītākajām globālajiem drošības izaicinājumiem. NATO kā organizācija šī konflikta risināšanā iesaistīta nav, taču pilnībā norobežoties nevar tā kā ASV ir lielākās NATO veidotājas.
Otrs jautājums ir Irānas kodolprogramma, par kuru dalās ASV un atsevišķu dalībvalstu, piemēram Francijas un Vācijas viedokļi, un kas vienlaikus ir būtisks jautājums arī globālajai drošībai.
Latviju NATO aizsardzības ministru sarunās Briselē pārstāv aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
