Lielākajai daļai Krievijas amatpersonu, kam iepriekš bija tiesības iekļūt NATO centrālajā mītnē Briselē, tagad tur vairs nav tiesību ieiet. NATO pieņēma lēmumu, ka no katras ne-NATO valsts centrālajā mītnē drīkst atrasties vien līdz 30 amatpersonu. Krievijas delegācija bija vienīgā, kur amatpersonu skaits pārsniedza 30. Līdz ar to Krievija ir vienīgā valsts, kuru jaunais nosacījums ir skāris.
NATO diplomāti un amatpersonas privātās sarunās neoficiāli atzinuši, ka aptuveni puse Krievijas amatpersonu strādājuši savu izlūkdienestu labā.
Krievijas un NATO teiktais par Krievijas amatpersonu skaitu, kam iepriekš bija tiesības iekļūt NATO mītnē Briselē, ir atšķirīgs. Krievija min 37 cilvēkus, savukārt atšķirīgi NATO avoti - 61 un pat 90.
Stoltenbergs atzīst, ka Krievija ir vienīgā NATO partnervalsts, kuras delegācijā bija vairāk nekā 30 amatpersonu. Vienlaikus viņš noliedz, ka jaunais noteikums ir pieņemts ar nolūku ierobežot Krieviju. "30 [amatpersonas] ir griesti. Tas ir augsts [slieksnis] un attiecas uz visām delegācijām," norāda Stoltenbergs. "Mēs esam nolēmuši apturēt jebkādu praktisku sadarbību ar Krieviju, taču vēlamies palielināt politisko un militāro dialogu un kontaktus. Lai to paveiktu, 30 cilvēku delegācija ir vairāk nekā pietiekami," pauda NATO ģenerālsekretārs.
"Ir svarīgi uzturēt militāra rakstura kontaktus. Ja kaut kas notiek, tad mēs varam noskaidrot neskaidrības un izvairīties no situācijām, ko vairs nespējam kontrolēt," intervijā "The Guardian" teica Stoltenbergs.
NATO un Rietumvalstu attiecības ar Krieviju ievērojami pasliktinājās līdz ar Krimas aneksiju pērn martām, kā arī tās atbalstīto kaujinieku izvērsto karadarbību Austrumukrainā. NATO vairākkārt norādījusi, ka Krievijas regulārā armija ir iesaistīta kaujās Ukrainā, taču Krievija allaž to ir noliegusi. Vienlaikus NATO ir pastiprinājusi savu klātbūtni Austrumeiropā, izpelnoties Krievijas kritiku.
