Dienas ziņas

VUGD mācās, imitējot kuģa avāriju

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Sākas NATO aizsardzības ministru sanāksme

NATO aicina Krieviju iznīcināt jauno raķešu sistēmu

Briselē sākusies NATO aizsardzības ministru divu dienu tikšanās. NATO izteikusi Krievijai pēdējo brīdinājumu, aicinot to iznīcināt strīdīgo tuvās un vidējās darbības rādiusa kodolraķešu sistēmu. Pretējā gadījumā tiktu pārtraukts  Aukstā kara laika kodolieroču pakts un tam sekotu Rietumu alianses pretpasākumi.

Briselē trešdien, 26. jūnijā, ir pulcējušies aizsardzības ministri no 29 NATO dalībvalstīm. Uzmanības centrā ir jautājums – kā rīkoties, ja starp ASV un Krieviju noslēgtais tuvā un vidējā darbības rādiusa kodolieroču līgums (INF) augusta sākumā tiks pārtraukts, kā šobrīd liecina visas pazīmes. 

Eiropas valstis par to ir patiesi nobažījušās, jo līguma izbeigšana paver ceļu Austrumu un Rietumu bruņošanās sacensībām Eiropā sacīkstēm kontinentā, kā bija savulaik Aukstā kara laikā. 

NATO uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi 1987. gada līgumu, kas aizliedz sauszemes raķetes ar diapazonu no 500 km līdz 5 500 km. Krievija tās sākusi ražot un izvietot. Krievija pārkāpumu noliedz. Savukārt ASV paziņoja, ka izstāsies no līguma, ja Krievija to nepildīs. Šobrīd visas pazīmes liecina, ka līgums tiešām pārstās darboties, jo neviena no pusēm nepiekāpsies.

"Krievu "SC8" raķešu izvietošana ir ļoti nopietna problēma, jo šīs raķetes spēj transportēt kodolieroču galviņas - tās var sasniegt Eiropas pilsētas dažu minūšu laikā.

Tās ir grūti atklāt, tās ir mobilas, un tādējādi arī samazinās brīdinājuma laiks un palielinās potenciāls risks, ka bruņotā konfliktā tiek izmantoti kodolieroči.

Šīs jaunās krievu raķetes  pārkāpj līgumu, kas gadu desmitiem ir bijis pamats ieroču kontrolei," sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs jau paziņojis, ka Krievija reaģēs uz jebkuru soli, ko NATO spers saistībā ar līguma izbeigšanu.

Gan ASV, gan Eiropas amatpersonas sacīja, ka viņu reakcija nespoguļos Maskavas rīcību un tas nenozīmē, ka Eiropā tiks izvietots vairāk kodolieroču. Savukārt Vašingtona paziņoja, ka tā jau ir sākusi darbu pie pētījumiem, lai izveidotu jaunas zemes raķetes, kas līdz šim tika aizliegts saskaņā ar šo paktu.

NATO arī publiskojis informāciju par to, kā dalībvalstis palielina aizsardzības budžetu, lai sasniegtu 2% no IKP. Šogad šo kritēriju izpildīs astoņas no 29 NATO dalībvalstīm.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti