60 gadus vecā Terēza Meja pieder šauram britu politiķu sieviešu lokam, kas ieņēmušas augstus amatus. Viņa būs tikai otrā premjere pēc Margaretas Tečeres un bija ceturtā no sievietēm, kas ieņēmušas tā dēvētos lielos posteņus valdībā, pie kuriem pieder arī iekšlietu ministra krēsls. Turklāt šajā amatā viņa strādāja sešus gadus, kas nebija izdevies nevienam priekštecim pēdējo 60 gadu laikā.
Meju devē par profesionālu, nevis ideoloģisku politiķi, un darbaholiķi, šajā ziņā salīdzinot ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Arī Meja, tāpat kā Merkle, ir mācītāja meita, precējusies, bet bez bērniem, taču ar to līdzība beidzas.
Nākamo britu premjeri uzskata par daudz konservatīvāku, vēsu pret paneiropiskiem projektiem un nacionālas izolācijas un migrācijas ierobežošanas piekritēju. Šajā ziņā viņa, pēc britu mediju domām, pat apsteidzot bijušo Londonas mēru un izstāšanās kampaņas konservatīvo seju Borisu Džonsonu.
Meja gan bija premjera Kamerona pusē par palikšanu Eiropas Savienībā, taču neaģitēja par to. Pēc Kamerona atkāpšanās Konservatīvās partijas vairākums gan izvēlējās viņu, nevis aktīvākus izstāšanās piekritējus kā enerģētikas ministri Andreu Ledsomu un tieslietu ministru Maiklu Govu.
"Terēzai Mejai piemīt ievērojams atbalsts parlamentā. Es esmu gandarīts, ka viņa būs nākamā premjerministre. Viņa ir spēcīga, viņa ir kompetenta, viņa spēs nodrošināt to vadību, kas mūsu valstij būs nepieciešama turpmākajos gados, un viņai būs mans pilnīgs atbalsts," sacīja Kamerons.
"Viņa pratīs izvēlēties talantīgākos no pieejamiem cilvēkiem. Viņai būs jāparūpējas par partijas vienotību. Tas nav viegls uzdevums, bet ar to jārēķinās, ja esat premjerministrs. Es domāju , ka nākamajās 48 stundās, kopš viņa kļūs par premjeri, mēs redzēsim kabinetā dažas izmaiņas, taču es ticu, ka viņa izveidos spēcīgu, līdzsvarotu un saprātīgu komandu," teica konservatīvo vairākuma līderis parlamentā Kriss Grailings.
Analītiķi norāda, ka Meja ar domubiedriem piespiedusi Kameronu demisionēt ātrāk nekā sākotnēji plānotajā septembrī. Kamerons vēl gribējis skaisti atvadīties, pabūdamas pasaules lielāko ekonomiku G-20 saietā. Tomēr valsts nevarot atļauties vēl pāris mēnešu būt bez īstas valdības.
"Mums politikā šobrīd ir zīmīga situācija. Cilvēki, kuri vadīja fantastiski veiksmīgu kampaņu, kas ieguva 17 miljonu cilvēku atbalstu, lai atstātu Eiropas Savienību, ir pazuduši. Leiboristu partija nebija redzama ne izstāšanas kampaņā, ne tagad. Savukārt konservatīvo partijas redzamākās figūras kā Boriss Džonsons un Maikls Govs ir vai nu izstumti, vai arī uzvarēti konkurencē par vadību. Būs interesanti vērot, vai Terēza Meja nolems kādu no viņiem iekļaut valdībā," sprieda politologs Anands Menons.
Lielbritānija ar jaunu premjeri pie stūres gan uzreiz nenozīmējot, ka piepildīsies Briseles un bloka dalībvalstu vēlmes par ātru britu izstāšanos no Eiropas Savienības. Tiek pieļauts, ka Meja par to varētu sākt runāt tikai nākamajā gadā.