Pēc notikumiem Krimā arī krieviski runājošās Piedņestras varas iestādes ir izteikušas līdzīgu vēlmi pievienoties Krievijai.
Timofti paudis cerību, ka Eiropas Savienība dos viņa valstij skaidras iestāšanās perspektīvas un jau šajā gadā Moldovai izdosies noslēgt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. lai novērstu bažas par Moldovas gatavību kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, Moldovas prezidents aicinājis pastiprināt arī finansiālo un tehnisko palīdzību.
Bažas par Krievijas rīcību raisīja situācija Krimā, kuru kopš februāra beigām faktiski okupēja Krievijas spēki. Otrdien Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā un tas nozīmē, ka visi pussalas iedzīvotāji tiek atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem. Ar šādu lēmumu neapmierinātie mēneša laikā var paziņot par līdzšinējās pilsonības saglabāšanu vai arī palikt bez pilsonības. Savukārt Krimā par oficiālajām valodām tiek atzītas krievu, ukraiņu un Krimas tatāru valodas.
Šādu lēmumu Krievija pieņēma, balstoties uz svētdien notikušā referenduma rezultātiem, saskaņā ar kuriem vairākus Krimas iedzīvotāju atbalstījušie pievienošanos Krievijai. Referendumu neatzīst Kijeva un starptautiskā sabiedrība. ASV un ES tikmēr ieviesa sankcijas pret vairākām Krievijas amatpersonām.
