Moldova bažījas, ka var kļūt par nākamo Putina mērķi

Turpinoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, arvien vairāk ukraiņu pamet valsti un dodas bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm, tostarp Moldovu.

Tomēr Moldovas vārds arvien biežāk izskan ne tikai saistībā ar bēgļu plūsmām, bet arī saistībā ar bažām par to, ka Moldova var kļūt par nākamo Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi.

Moldova bažījas, ka var kļūt par nākamo Putina mērķi
00:00 / 05:51
Lejuplādēt

Atbalstu Moldovas suverenitātei un teritoriālajai integritātei vizīšu laikā šajā valstī publiski paudusi gan Eiropas Savienība, gan ASV.

ĪSUMĀ:

 

Moldovai nepieciešama finansiāla un praktiska palīdzība bēgļu no Ukrainas dēļ

Pēdējo teju divu nedēļu laikā Moldovu, kas atrodas starp Ukrainu un Rumāniju, šķērsojuši vairāk nekā 230 000 bēgļu, bet palikt Moldovā nolēmuši vairāk nekā 120 000. Valsts, kas ir viena no nabadzīgākajām Eiropā un ar nieka 2,4 miljoniem iedzīvotāju, izjūt lielu spiedienu, un tai nepieciešama finansiāla un praktiska palīdzība, lai ar šo plūsmu tiktu galā un par visiem spētu parūpēties.

Jūtams arī liels spiediens uz ekonomiku, jo lielu daļu importa sastāda Ukrainas preces, kas tagad vairs nepienāk.

Finansiālu palīdzību solījusi gan Eiropas Savienība, gan ASV. Situāciju Moldovā kā politisku draudu mieram un stabilitātei raksturoja bloka augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels, bet komisārs Olivers Varhelji norādīja uz bloka atbalstu.

“Moldova šobrīd dara visu, ko tā var un pat vairāk, un mums ir jāpalīdz. Tādēļ mēs mobilizējam nekavējošu atbalstu 15 miljonu eiro apmērā humānajai palīdzībai un vēl 5 miljonus eiro civilās aizsardzības palīdzībā,” skaidroja Varhelji.

Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Moldovā izsludināts ārkārtas stāvoklis

Tomēr Moldovas iedzīvotāju un politiķu prātus nodarbina arī potenciālās briesmas, ko radītu Kremļa saimnieka Vladimira Putina apetīte uzbrukt arī Moldovai.

Jau nepilnu diennakti pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Moldovas parlaments valstī uz 60 dienām izsludināja ārkārtas stāvokli.

Šāds ārkārtas stāvoklis nosaka to, ka aizliegta masu akciju un protesta manifestāciju rīkošana, ieviests īpašs mediju darba režīms. Tāpat netiek pieļauta viltus ziņu izplatīšana un valdībai ir tiesības no valsts izraidīt nevēlamas personas.

Moldovai nav nodoma pievienoties Rietumu pasaules sankcijām pret Krieviju vai spert soļus, lai tuvinātos NATO, kas tiek skaidrots ar nestabilo drošības situāciju un valsts neitrālo militāro statusu, kas ir nostiprināts tās konstitūcijā.

Kritiskā zona: Piedņestras Moldāvu Republika

Kā norāda eksperti, viens no Krievijas armijas mērķiem Ukrainas dienvidos ir iekarot valsti tiktāl, lai krievu spēki tiktu savienoti ar Piedņestru. Piemēram, Odesa, kas gatavojas krievu triecieniem, atrodas vien nepilnus 50 kilometrus no šī reģiona, ar kuru tiek saistītas galvenās bažas.

Piedņestras Moldāvu Republika jeb Piedņestra ar tās galvaspilsētu Tiraspoli ir lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais reģions, kurā mīt aptuveni 400 000 cilvēku, un šis apgabals 400 kilometru garumā robežojas ar Ukrainu.

Piedņestrai ir savi drošības dienesti, valdība, himna, valūta un robežkontrole. Kopš 2002. gada Maskava Piedņestras iedzīvotājiem izsniedz pases, un šis solis ir saniknojis Kijevu un Kišiņevu.

Lai gan Moldovas ekonomika galvenokārt ir orientēta uz Eiropas Savienību, valsts ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes, kas plūst tieši cauri Piedņestrai.

Piedņestra atšķēlās no Moldovas 1990. gadā. Pēc neatkarības pasludināšanas izcēlās bruņots konflikts, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 1000 cilvēku un kas beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Vēl pirms dažām dienām apritēja 30 gadi kopš šī kara.

“Tas karš nebija starp cilvēkiem. Tam nebija etnisku iemeslu. Šis karš bija tīra ģeopolitiskas ietekmes darbība. Jebkurš iesaldēts konflikts var tikt atkausēts šādā situācijā. Tas ir nedrošības elements, tas ir risks,” uzskata Eiropas Politikas un reformu institūta direktors Julians Groza.

Piedņestru kā vājo posmu saredz arī Moldovas iedzīvotāja Aurēlija.

“Protams, tā ir problēma. Ja Krievija te sāks... 1992. gadā mums jau bija karš un daudzi cilvēki cieta. Tagad arī daudzi cilvēki cieš, un krievi saka, ka rīkojas miera dēļ Donbasā, tikmēr viņi bombardē Kijevu un citas pilsētas,” uzsvēra Aurēlija.

Aptuveni pusotrs tūkstotis Krievijas karavīru joprojām ir izvietoti Piedņestrā, par spīti Moldovas, Ukrainas, ASV un NATO aicinājumiem tos izvest. Separātiskajam režīmam lojālo spēku skaits sasniedz aptuveni 10 000 vīru.

Savukārt Moldovā ir tikai aptuveni 6000 karavīru. Reģionā glabājas aptuveni 20 000 tonnu munīcijas. Puse gan varētu nebūt lietojama.

Krievija vēl 2. februārī veica Piedņestrā militārās mācības un atkārtoja jau dzirdēto naratīvu, ka Krievijas klātbūtne tur ir būtiska, lai aizsargātu savus pilsoņus šajā reģionā.

Tāpat esot jāsaglabā miers starp moldāviem un Piedņestras iedzīvotājiem.

Moldova pieteikusies uzņemšanai Eiropas Savienībā; Piedņestra aicinājusi atzīt reģiona neatkarību

Sekojot Ukrainas piemēram, Moldova pirms nepilnas nedēļas oficiāli pieteicās uzņemšanai Eiropas Savienībā. Moldovas prezidente ir Maija Sandu, kas pēdējās vēlēšanās spēja uzvarēt bijušo prokrievisko prezidentu Igoru Dodonu.

“Dārgie pilsoņi! Ja bijuši daži lēmumi, kuru pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks, tad citi būtu jāpieņem operatīvi, izmantojot mainīgās ģeopolitiskas piedāvātās iespējas. Mums ir jārīkojas nekavējoties, kad apstākļi to prasa, un skaidri jāsaredz iespēja nodrošināt drošāku un labāku dzīvi mūsu nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir sasniegt šādu mērķi. Mēs vēlamies dzīvot mierā, demokrātijā un labklājībā kā daļa no brīvās pasaules,” teica Maija Sandu.

Moldova jau 2014. gadā parakstīja asociācijas vienošanos ar Eiropas Savienību, kas to saista ar bloka politiskajiem un ekonomiskajiem standartiem, tomēr tas negarantē uzņemšanu.

Uz Moldovas pieteikuma iesniegšanu reaģēja arī Piedņestras tā dēvētā Ārlietu ministrija, kas aicinājusi Kišiņevu atzīt reģiona neatkarību,

piebilstot, ka tik nopietnu lēmumu par valsts virzienu ir jāpieņem, ņemot vērā arī Piedņestras reģionu.

ASV un Eiropas Savienība paudusi atbalstu Moldovas suverenitātei un teritoriālajai integritātei

Vēl pirms dažām dienām Moldovā ieradās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš uzsvēra, ka, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ASV ir palīdzējusi mobilizēties visā pasaulē, un vienalga, kad un kur šī agresija varētu parādīties, Savienotās Valstis darīs to pašu.

“Amerikas Savienotās Valstis vēlas skaidri parādīt savu stingro atbalstu visu valstu suverenitātei un teritoriālajai integritātei, tostarp Moldovas Republikai. Valstīm ir tiesības pašām izvēlēties savu nākotni. Moldova izvēlējās ceļu uz demokrātiju, iekļaujošāku ekonomiku, ciešākām attiecībām ar Eiropas valstīm un institūcijām. Amerikas Savienotās Valstis atbalsta Moldovu šajos centienos, kuru pamatā ir mūsu cieņa pret neitralitāti, kas noteikta Moldovas konstitūcijā,” uzsvēra Blinkens.

Nelokāmu atbalstu Moldovas suverenitātei un teritoriālajai integritātei atkārtoti apstiprinājusi arī Eiropas Savienība.

Tās augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels nesen viesojās Moldovā. Viņš pauda bažas par “nestabilitāti pie robežas”.

Moldovas prezidente, tiekoties ar viņu, atzina, ka bumbu triecienus Ukrainā var dzirdēt arī Moldovas galvaspilsētā un valsts šobrīd saskaras ar nopietniem drošības riskiem. Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku sacījis, ka Kišiņeva jau vairākus mēnešus ir analizējusi riskus un gatavojusies visiem scenārijiem.

Ārlietu ministrs apstiprinājis, ka valstī pieaug dezinformācija, kuras mērķis ir vairot spriedzi starp sabiedrību un bēgļiem. Pieaug hibrīdie apdraudējumi, proti, par tuvināšanos Eiropas Savienībai Krievija jau mazinājusi gāzes piegādes Moldovai.

Aizdomāties par Moldovas drošību likuši arī televīzijā pārraidītie kadri ar Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko. Tajos viņš stāvēja pie kartes, kurā attēlotas militārās operācijas, tostarp ar uzbrukuma virzienu Piedņestras virzienā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt