Kišiņevas ielās izgāja vairāki tūkstoši cilvēku, kas pieprasīja valdībai segt lielos apkures rēķinus krīzes un lielās inflācijas apstākļos.
Protestu organizēja nesen izveidota grupa "Kustība par tautu", un to atbalstīja Krievijai draudzīgā "Šor" partija. Daži demonstranti arī aicināja Valsts prezidenti Maiju Sandu atkāpties no amata, bet citi turēja plakātus, kuros vairāku līderu un politiķu seja attēlotas blakus fotogrāfijām ar lielām mājām un greznām automašīnām.
Tieši Sandu pirms nedēļas brīdināja par Krievijas gatavoto valsts apvērsumu, ko īstenos ar opozīcijas protestu palīdzību, kā arī iesaistot militāri sagatavotus cilvēkus un Krievijas, Baltkrievijas, Serbijas un Melnkalnes.
Savukārt ārlietu ministrs Niku Popesku pirmdien, 20. februārī, tikšanās laikā ar kolēģiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm mudināja Briseli noteikt sankcijas oligarhiem, kas palīdz Krievijai destabilizēt Moldovu.
ASV un Lielbritānija jau pērn noteica sankcijas diviem moldāvu magnātiem, kas apsūdzēti par korupciju un pameta valsti 2019. gadā.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (''Progresīvie'') LTV "Rīta panorāmā" norādīja, ka Moldova ilgstoši bija trausla savā valstiskumā, valstī bija arī oligarhu ietekme, sabiedrība sašķelta un iekšējā situācija nav stabila.
Kamēr turas un cīņu iztur Ukraina, Moldova ir pasargāta, bet iekšējie riski ir, un, ja Ukrainā būtu problēmas frontes līnijā, tas noteikti ietekmētu arī Moldovas stabilitāti, sprieda Sprūds.
